Sen

Sen neesmu oHo ieskatījusies...

Sen neesmu bijusi manā senču zemē.......Atradu kādreiz rakstītu dzejoli...

Manā senču zemē aizaug aleja veca.

Vienā pusē stāv ozoli platiem pleciem,

Otrā – liepas, bet ceļš vairs neved nekur.

Tikai domās dzimtas māju iztēle bur.

Dzīvoja kādreiz tur darbīga saime,

Sava zemīte bija vecvectēva laime.

Viņš no Baltajiem krietnu sievu ņēma,

Trīs dēlus ģimenei liktenis lēma.

Dēli izauga – katram citāda dzīve:

Vienam šķita - taigā zemes daudz brīvas,

Otram nācās caram dzelzceļu būvēt,

Vēlāk rekrūšos uz Pīteri stūrēt.

Trešais dēls mantoja tēva māju

Ar istabmeitu, kas baznīcā gāja.

Nācās art, sēt, kult, ravēt, ecēt,

Nebija laika pareizo sievu precēt.

Strādāja, nomira, apglabāja…

Vientulīga kalnā stāvēja māja.

Kad padomju laiki pāri gāja,

Pat sienas aiznesa, nekā neatstāja…

Tā nu vecais ceļš vairs neved nekur,

Koki zaros skumjas atmiņas tur.

Nav vairs ne kūts, ne klēts, ne akas,

Pazūd bez pēdām reiz staigātās takas…

2013