Tēvs.

Tēvs tas ir vīrietis kurš mīlēs tevi tādu kāda esi. Viņam ir vienalga vai tev ir labs vai slikts garastāvoklis. Viņam ir vienalga ko saka kaimiņu sievas un domā kaimiņjanka. Tu viņām esi VISS. Tu viņam esi enģelis. Tu viņam esi visskaistākā, visgudrākā, vismīļākā, vislabakā, vis, vis, vis.... Un nav jau svarīgi enģelis ir viens, divi vai seši, bet visi vienādi mīļi. Tāds bija mans tēvs. Mēs ar māsu bijām viņa eņģeļi. Viņš mums nedāvinaja dārgas dāvanas, jo viņu vienkārši nebija. Viņš mūs veda nevis ar limuzīnu, bet trambaju par 3 kapeikām. Jā, jā tieši trambaju (vecs, auksts un grabošs) nevis tramvaju. Viņš mūs mācīja peldēt, sēdēt zirga mugurā, braukt ar velosipēdu, slēpot, sienu kraut, ratu riteņus ar smēru smērēt, malku kraut, utt. Viņš mums vakaros lasīja Ringlu un par Grietu stāstijā kāpēc viņa tukstošgadus spokojas Grietas kalnā.

Manam meitām tā nepaveicās kaut gan patiesībā Zaķis nemaz nebija slikts kā tēvs, ja vien tas zaļais pūķis nebūtu lielais draugs. Godīgi sakot es nepazīstu nevienu vīrieti kurš vardarbīgi izturētos pret bērniem. Varbūt man ir paveicies un es neesmu tādus sastapusi. Viens vairāk atvērts, cits vairak sevī nekā uz āru.

Kā jau kārtīga sievasmate izteikšu savu viedokli par znotiem. Nu tie 30 gadnieki. ....Ir forši vīri un tēvi. Galvenais, ka bērni pie viņiem līp klāt kā tādi mazi dadžīsi. Tēti, tēti, tēti!

Rezumē. Ja pats esi pret pasauli pozitīvi noskaņots tad visi ir labi. Ir labas mātes, labas meitas, labi vīri, labi tēvi, labi znoti, labi dēli, labi....... visi (īsti nelieši ir retums). Jebkurš cilvēks var kādu mirkli arī nebūt īpaši labs, jo vēl varbūt nav pamodies vai ir noguris vai kādu problēmu savā galvā risina.