Ja otrs/a aizgāja pie cita/tas-KAS VAINĪGS?

Bet, ja neiet prom? Tad kāpēc neiet prom no tās briesmīgās sievas ar kuru sekss ir retāk nekā Ziemassvētki, vai no tā briesmīga vīra - tirana kurš tikai guļ uz dīvāna un dzer alu? Kapēc neiet prom? Aha.. tāpēc ka tā sadzīve nav nemaz tik slikta. Tapēc, ka cilvēks negrib pamest savas ērtības. Un tā jaunā mīla ir tikai aizraušanās un nekas vairāk. Varbūt sekss labāks vai interesantāks ar mīļāko, bet savu iesildīto māju nepametīs. Un tā tas var būt gadiem. Un nekas nemainīsies , ja iesaistītajam personām ir savs labums. Ja būs tās īstās abpusējās jūtas tad viegli pametīs bijušo dzīvesbiedru.

Aivars te vienmēr uzsver par senajiem laikiem. Ah, cik toreiz bija labi. Nekas nebija labi. Parasti vecāki daudz nejautāja meitai vai ies par sievu, bet atdeva bez tiesībām atgriezties. Vai vīrs daudz jautāja sievai grib viņa seksu vai negrib? Ņēma un darīja savu. Dažās ģimenēs vēl arī vīra tēvs ņēma priekšā vedeklu. Kas pretī runās tēvam, vīram vai vīra tēvam? Mute ciet! Nevari izturēt? Tad ej slīcināties vai pakaries. Arī sievai nebija tiesību izrādīt nepatiku pret vīra izdarībām. Muti pavērsi dabūsi vai nu ar grožiem vai kulaku. Un nebūs neviens kurš pažēlotu vai justīs līdzi. Ne jau velti Roze un Klāra tik viegli atrada piekritējas, lai saceltos pret vīriešu tirāniju. Nemaz jau nerunāšu par to, ka austrumu zemēs tikai par to ka sieviete pacēla aci, lai paraudzītos debesīs viņu var līdz nāvei nometāt ar akmeņiem. A vīrietis drīkst visu. Normāli? Un šito Aivars izceļ kā ideālu ģimenes moduli.