ilūzijas

visgrūtāk ir šķirties no ilūzijām
tā man kāds cilvēks teica
tās kā mazi bērni priekšautā ķeras
mazām rociņām kaklu skauj

iedomas tēli tik skaistu pasauli rada
tajā tik viegli dzīvot un būt
ir grūti šo pasauli pelniem atdot
kad īstenība ugunskurus kur

visgrūtāk ir šķirties no ilūzijām
no iecerēm plāniem un sapņiem,
ka kāds būs un darīs tieši tā
kā esam uzbūruši savā pasakā

bet diena aust jauna un skaidrs ir rīts
miglu aizdzen austošā saule
ir jāatrod skatiens no māņiem brīvs
aiz muguras atstājot maldus