Kulšanas laiks

Šitas pantiņš nav par liniem,
To nu tagad visi ziniet.
Nedegs liesmās siena šķūņi,
Te būs citi kalambūri!
Kaut nu viņu parauj Jods,
Kombains Aivaram tiek dots -
Rausta kloķus visu dienu,
Nokuļ hektāru ne vienu!
Kulšana lai veiktos labi,
Ierauj brīžiem, , Kungu” šņabi.
Graudu lauki sen jau tālēs,
Kuļ jau zivju dīķim vāles.
Šitas dīķīts tas ir sūds,
Jāpaņem ir vēl uz krūts!
Kombains kuļ ar pilnu cuku,
Aivars iemet tikai šļuku.
Kloķus sprauž šis uguns robā,
Zivs birst bunkurā kā somā.
Saožot jau zivju smaku,
Tantiņas nu skrien pa taku.
Un kad atkal zeme cieta,
Darīta tiek svēta lieta.
Traku soli Aivars sper -
Zivju kaudzi ārā ber.
Aivars polšu tur tik saujā,
Nepiedalās zivju kaujā.
Zvīņas lido vien pa gaisu,
Zenta stūķē pilnu maisu.
Daža muti tikai brūķē,
Karpu azotē kad stūķē.
Gārnim zivi atņem gaisā,
Pašu iebāž linu masā.
Ikru vārnai pilna māga,
Kaķi viņai liekas krāgā.
Noplucina visas spalvas,
Paliek cekuliņš uz galvas.
Kaut nu vārna tagad plika,
Zara galā dāma šika!
Kamēr sievas bļauj un rūc,
Aivars saldi zālē čuč.
Sievas nu pa mājām klīst,
Savu varoni ņem līdz.
Priekā staro nu ikviena -
Visā miestā zivju diena!
Ražas svētkus tad kad svin,
Aivaru nu visi zina!
Paveikts darbs bij’ kaut ar skādi,
Dzer viņš tagad limanādi.
Pirmais čalis tagad miestā,
Kaut ar sagājis bij sviestā!