POSTAŽA jeb kad vīrs ir dzērājs

Sieva mājās vīru žmiedz,
Trakā balsī virsū kliedz.
Trauki plīst un nervi kūp,
Dzīve drumstalās jau brūk.
Zila acs un izsists zobs,
Budžetā ir atkal robs.
Kredīts nodzerts ir jau sen,
Procenti vēl postā dzen.
Vārnas koka zarā ķērc,
Nodzerts viss, kas naudas vērts.
Dārzu nezinu, kas kops,
Nebeidz dzert tak šitas lops!
Nelīdz kods un ampulas,
Skalošanas sistēmas.
Draugu padomi pie kājas,
Tenterē tik pilnā mājās.
Asaras pār vaigiem plūst,
Sirdz aiz bēdām pušu lūst.
Ko līdz zvērests kāzu dienā,
Ja aiz bēdām jālien sienā.
Sapņi sabradāti dzerot,
Postam vaļā durvis verot.
Pārmetumus raida radi,
Aiztek renstelē tik gadi.
Kamēr šņabis mājās plūdis,
Skaistais augums arī zudis.
Kā lai atrod labu vīru,
Smaržīgu un vienmēr tīru,
Kuram sava sieva rūp,
Nevis citām virsū klūp.
Ziedus kurš pie kājām ber,
Nevis kājām durvis sper.
To kurš silda mīļiem glāstiem,
Un ar aizraujošiem stāstiem.
Dadzīvot lai varu mūžu,
Es ar pacilātu dūšu!