Dziļo instinktu vilinājums

Dīvainas priekšnojautas pārņēmušas visu Latviju. Jāņi tuvojas! Kaut kas būs, kaut kam jābūt, kaut kam labam, sirdi sildošam. Saule jau sasniegusi savu augstāko punktu pie debesīm, tūdaļ arī dienas garums vēl pastiepsies par dažām, tikai dažām minūtēm, līdz iepriekšējā gada rekordam, taču to nepārsniegs. Nekad nepārsniegs, jo varenie Dabas spēki to nepieļaus. Tie paši varenie Dabas spēki, kas liek asinīs kliegt mūsu senču balsīm, kad dienas izstiepušās visgarākās un vairs tālāk nestiepjas. Jā, tās ir senču balsis, gadu tūkstošiem vecas. Ir pienācis īstais laiks, katru gadu pienāk šis īstais laiks.

Dienas garuma izmaiņas nosaka visu dabas ritmu. Kad, kuram jādzimst, kad kuram jāaug, kad lapām jāplaukst, kad jānobirst. Arī kad govīm jāatnesas, kad vistām jāsāk dēt. Arī mūsu ritmu tas nosaka, īpaši jau mūsu tautai, kas dzīvojusi tūkstošiem gadu vienā un tajā pašā vietā. Tā varētu būt vecākā tauta, kas dzīvojusi visu laiku šajā ģeogrāfiskajā platumā. Pats galvenais, kad bērniem jāpiedzimst. Lai tie piedzimtu, lai tos stārķi atnestu, tieši tad, kad stārķi atlido. Un piedzimtu visi reizē, jo kas gan var zināt, kas var gadīties. Var būt kādai sievai piens krūtīs aptrūkstas, kāda var arī dzemdības nepārdzīvot, tad bērniņam tomēr ir vēl kādas izredzes tikt citas sievas izbarotam, jo arī bērniem paredzēts mirt bieži. Tāpēc bērnam jāpiedzimst īstajā laikā, lai līdz rudenim apveltos, un nebūtu jāsmok dūmistabā vai dzīvojamā rijā, lai vismaz pirmie mēneši paietu vasaras siltumā, kad mammai ir pilns vēders un pilnas krūtis piena. Tā ir vēsturiskā pieredze, kas jau ģenētiski iekodēta, un no šī satraukuma Jāņu laikā mums neizvairīties. Latviešiem tas būs satraucošs laiks vēl ilgus gadsimtus.

Tas ir šis laiks, kad senā asins balss sauc mūs kopoties un vairoties. Papardes zieds ir skaists un mītisks. Tagad tas ir kā joks. Kādreiz tas nebija joks, tā nebija rotaļa, tas viss bija pa īstam. Un tam gatavojās pa īstam, gatavojās sievas bērniņu ieņemt, Jāņu bērnu, Dieva bērnu, ne no savas cilts vīrieša, kas matriarhāta laikā visticamāk būtu brālis, pusbrālis vai brālēns. No citas cilts vīrieša, kas atnāks. Jānis atnāks! Nezināmais svešinieks.

Tas viss ir mūsos, un nebrīnieties par dīvainu nemieru sevī, par ilgpilnām, kaislīgām gaidām šajā laikā. Tā ir tikai mūsu senču balss.