Aizgāju līdzi

Radiniecei jāapmeklē svinīgs pasākums. Palūdza, lai piedalos kleitas meklējumos. Piekritu, jo sen nebiju vazājusies pa bodēm. Satiekoties pie lielveikala, pateicu ka tēlošu Žanu Dubsku. Šķobīšu seju un gudri izteikšos. Ienirām veikalu pasaulē. Vēl īsti nebijām sākušas izklaidi, kad viņai vīrs zvanīja. Pa ceļam no darba esot atbraucis pakaļ. Mums negribēja pievienoties, bet bez sievas negribēja braukt mājās. Viņi vienojās par laika limitu un vīrs palika gaidīt mašīnā. Vispār, vīrs tika nolikts gulēt varējām turpināt izklaidi. Viņa pielaikoja kleitas, es šķobīju seju un gudri izteicos. Reizēm viņa arī šķobīja seju un izteica replikas. Pēc septītas kleitas uzlaikošanas izmetu gudru frāzi. Apmēram, tev vajag tādu un šitādu var teikt arī šitādu un tādu kleitu. Viņa uz to atrūca, vai tādu vispār iespējams sameklēt. Izgājām no pielaikošanas kabīnēm. Pamanām acu priekšā uz pakaramiem karājas tieši "šitādi tāda" kleitas. Piemērīja. Acis iedegās mums abām, īstā kleita. Bet tas jau nav prāta darbs uzreiz nopirkt īsto kleitu, vēl jau citi veikali priekšā. Turpinājām meklējumus. Vienā no veikaliem nolēmu es arī kaut ko uzmerīt. Paņēmu nenosaucamu apģērba gabalu. Radiniece jau bija paspējusi piemērīt trīs kleitas. Es tikai tad tikusi skaidrībā par savu apģērba gabalu, kur augša, kur apakša, kur priekša, kur aizmugure. Piemērīju, piestāvēja. Iestājās man skopums. Secināju, ka tādu varēšu pati uzšūt, kādā vasaras lietainā pecpusdienā. Protams, laika limitā neiekļāvāmies. Ļāvām vienam mašīnā pagulēt. Radiniece nopirka "šitādi tādo" kleitu. Bija ļoti priecīga, kad atnācu līdzi. Viņa pat uz to kleitu nebūtu skatījusies. Es arī tiku pie pirkuma. Nopirku kaut ko sev kājās velkamu. Īsti nevaru saprast tās ir kurpes vai zābaki. Vairāk izskatās pēc zābakiem. Vārds sakot, šitādā laikā velkamus apavus. Radinieci sāka meklēt vīrs. Atvadījāmies un viņa aizsteidzās uz mašīnu, saglābt ģimenes mieru. Virzoties uz izeju atcerējos, ka nesen nopirku audumu, lai kaut ko uzšūtu. Iegāju kioskā un sāku pētīt "Burdas". Jauna pārdevēja kaut ko krāmējās pa žurnālu plauktiem. Man brīvs laiks, nekur nav jāsteidzas. Lēnā garā šķirstīju žurnālus. Man meitene aizrādīja, ka nedrīkst lasīt žurnālus, tie domāti pārdošanai. Lai nopērku un tad lasu. Atbildēju, ka tikai bildītes skatos, nemāku lasīt. Man tika veltīts nožēlas pilns, izbrīnīts skatiens. Lai viņai mierīgāka sirds vienu žurnālu nopirku. Vispār, tajā pamanīju, ko es gribētu sev uzšūt.

youtube.com/watch?v=ygLy02y7_n8&list=RDL-d4J3YUQmU&index=3