Caurbraucot

Marijampole, vakarā pēc sešiem. Autobuss apstājas netālu no autoostas. Stjuarte iesaka aiziet uz tualeti. Īsti nesapratu ceļu, tādēļ cieši turos aizmugurē vienam džekam no autobusa. Apkārt nakts melnums. Brīžiem nevaru saprast eju pa asfaltu vai pa zemes taciņu, viss izdangāts. Nonākam pie autoostas ēkas. Ieejam uzgaidāmajā telpā, tur pāris cilvēki. Tad izejam cauri lielai, tukšai telpai. Pašā galā tualetes. Ēkā remonts nav veikts no padomju laika. Atmiņā palicis, ka tur bija vēl sausā tualete. Izlietne ar krānu bija, bet pa to ūdens netecēja. Varšava, divpadsmit naktī. (Kā man patīk Polija! Beidzot varēšu atzīmēt ķeksīti ka esmu bijusi Varšavā. Gribu aizbraukt ceļojumā uz Poliju, bet kaut kā nesanāk. Tikai caurbraucot sanāk tur pabūt.) Izkāpju pastaigāties. Apkārt pustumšs, drēgns, pūš auksts vējš. Uz netālā soliņa sēž aizdomīgi cilvēki. Kaut ko savā starpā runā un novēro rosību pie autobusiem. Pieeju pie tuneļa, ielūkojos tajā. Iekšā tajā spīd blāva gaisma. Jūtos neomulīgi, baisi. Viens pavecāks polis apjucis. Nezina ar kuru autobusu jābrauc. Stjuartes saka, ka var izvēlēties, abos viņam atradīsies vieta. Viens no tiem ir papildreiss, laikam manējais. Berlīne seši no rīta. Autoosta pūš auksts vejš, drēgns. Tumši pelēki betona stabi, ēka arī tumši pelēka. ( Var būt viss nebija tik tumši pelēks, bet agrā rītā man tā likās.) Pāri visām pieturām jumts, kaut kāda metāla konstrukcija. Nepatika. Vēlāk uzzināju, ka Berlīnes autoostā ir forša tualete, skaisti izremontēta. Nākamajā reizē būs jaizmanto. Ceru, ka atkal tur nokļūšu. Pēc divdesmit astoņām stundām (izbraucot no Rīgas) esmu nokļuvusi Fuldā. Šoferis izsniedz man manu koferi. Pamāju autobusā mājošiem. Viņiem vēl kādas četras stundas līdz Štutgartei. Ieeju Fuldas dzelzceļa stacijā. Atgādina pazemes tuneli. Ir jau arī pazemē. Betona sienas gar malām kioski un kases. Ievēroju vairākus aizdomīgus tipiņus. Cik tur būts, man tai vieta neomulīgi, drusku bailīgi. Vēl divdesmit minūtes ar vilcienu un būšu galamērķī. Jebkurā autoostā, dzelzceļa stacijā, tirgū būs aizdomīgi cilvēki, un lidostās tādi arī mēdz būt. Man patīk braukt ar mašīnu vai autobusu. Vairāk var redzēt, gūt dažādus iespaidus. Protams ir vietas uz kurām jaizvēlas lidot. Tad es priecājos par mākoņiem.

youtube.com/watch?v=FJUBDhcr3J4&list=RDFJUBDhcr3J4&start_radio=1&t=355