Metropole un mūzikas skaņas

Pēc ilgākas prombūtnes atgriezos dzimtenē. Rīgā. Ziniet, ir mums te tāda. Lielākajai daļai man zināmo āpuslatvijas dzīvojošo nelatviešu sapratnē zināma arī kā Lietuvas galvaspilsēta.

Visi iespējamie sagaidītāji (visi = 1 gab. ) godīgi strādā savā maizes darbā, tāpēc no lidostas uz autoostu braucu ar 22.autobusu.

Kas notiek Rīgā? Tik noplukušu es to sen nebiju redzējusi. Vai varbūt vienkārši lietus trūkuma vai vecuma vaina, ka mājas šķiet tik apdrupušas un noputējušas? Un vai modē atkal nemazgāti mati un pagājušā gadsimta trenūzenes? Autoostā satiku daudz personu šādā agregātstāvoklī. Kur ir tās Geišas izslavētās koptās latviešu sievietes?

Nu labi, jūs teiksiet, Āgenskalns un autoosta nav visa Rīga, izej pa Vecpilsētas ielām, ieraudzīsi kaut ko pavisam citu.

Jā, taisnība. Laikam tieši tāpēc tā sažņaudzās sirds, ka kontrasts šo pārsimt metru attālumā ir tik ļoti liels. Par to, ka tik daudz ir to, kam līdz vidusmēram kā līdz Marsam. Par to, ka augšai "pH" par to, ka mums tas vidusslānis ir tik plāns!

Divi vīri ar pūšamajiem instrumentiem uz kanāla tilta starp tirgu un autoostu improvizēja ar Mireijas Matjē un Pola Moriā repertuāru. Te tas žņaudziens mazliet atlaidās, jo šiem vīriem tas padevās gauži labi, un mans sveiciens naudas atveidā ieripoja viņu ziedojumu traukā. Ir, ir kaut kas no Parīzes arī Rīgā!

P. S. Ceļš prom no Rīgas uz manu dzimto pilsētu ir daudz cerīgāks. Bet varbūt te lietus labāk nolijis! Nu vismaz ievas un pienenes nesūdzas :))

Skaisti te ir. Daba ir visbrīnišķīgākā māksliniece.

P. P. S. Jokaini tie ārzemnieki. Lieliski zina par Lietuvu un Rīgu. Tikpat kā neko par Latviju un Viļņu.

Welcome!