Bailes no vientulības

Bailes būt vientuļam notur šajā “klubiņā”. Socializēšanās šeit rada iespējamības, burziņa, ieinteresētības un cerību ilūziju. Cerības, ka ir tā “vieglā” un “vienkāršā” otra pusīte, kura sapratīs, pieņems un mīlēs bez paša piepūles. Viss notiks tiks raiti un dabiski un būsim mūžu laimīgi. Kā pasakā. Manuprāt daba jaunir parūpējusies par hormonu līmeni, kas neļauj neprātā iemīlēties. Kaisles hormoni pieder pie dabas plāna aizmirst visu un radīrlt bērnus. Nav iespējams vairs tikt pie taureņiem vēderā. Nav tādu hormonu :). Ja bērnu radīšanas dabiskais slieksnis ir pārsniegts, tad tikai ar patikšanas sajūtu, saprātu un ļooooti lielu gribēšanu pielāgoties, pieņemt svešādo, pārbīdīt sava komforta un vientulības robežas. Iespējams būt vienma tomēr ir vieglāk. Tad kā ar diētu - tik ļoti gribas un it kā vajag, bet realitāte ir cita...