Sveicot pavasari...

... austošās saules zemē, tālajā Japānā, zemē, ar Citu vēsturi, Citām tradīcijām un Citu ģeogrāfisko vidi... radušies sakāmvādri:

Japāņi saka tā:
– Ja problēmu var atrisināt, tad nav vērts par to uztraukties, ja nevar atrisināt, tad uztraukties par to ir bezjēdzīgi.
– Padomājis - nolem, nolēmis - nedomā.
– Neaizturi to, kas iet, neaizdzen to, kas nāk.
– Ātri - tas ir lēni, bet bez pārtraukumiem.
– Labāk būt laba cilvēka ienaidniekam, nekā slikta draugam.
– Bez vienkāršiem cilvēkiem nebūtu vareno.
– Kas ļoti vēlas pakāpties, tas izdomās kāpnes.
– Vīram ar sievu jābūt līdzīgiem rokai un acīm, kad rokai sāp, acis raud, kad acis raud, roka noslauka asaras.
– Saule nepazīst noteikumus. Saule nezin, kas ir nepareizi. Saule spīd bez vēlmes kādu sasildīt. Tas, kurš atradis sevi, ir līdzīgs saulei.
– Jūra tāpēc ir liela, ka nenoniecina mazās upes.
– Tāls ceļš sākas tepat - blakus.
– Kas dzer, tas nezin par vīna kaitīgumu. Kas nedzer, tas nezin par tā labajām īpašībām.
– Pat tad, ja zobens noderēs tikai reizi dzīvē, to vienmēr vajag turēt sev blakus.
– Bēdas, tāpat kā saplēstu kleitu, vajag atstāt mājās.
– Kad ir mīlestība, lapsenes kostās brūces izskatās tikpat skaisti kā bedrītes vaigos.
– Neviens neklūp, guļot gultā.
– Viens labs vārds var sildīt visus trīs ziemas mēnešus.
– Dod ceļu muļķiem un trakajiem.
– Kad zīmē zaru, svarīgi ir dzirdēt vēja elpu.
– Septiņas reizes pārbaudi, pirms šaubies par cilvēku.
– Izdari visu, ko vari, bet par pārējo lai parūpējas liktenis.
– Pārlieks godīgums robežojas ar muļķību.
– Mājā, kur smejas vienmēr atnāk laime.
– Uzvar tas, kas izturēs pusstundu vairāk kā pretinieks.
– Mēdz notikt tā, ka lapa grimst, bet akmens peld.
– Smaidošā sejā bultu nešauj.
– Auksta tēja un auksti rīsi ir ciešami, bet auksts skatiens - neciešams.
– Desmit gados — brīnums, divdesmit — ģēnijs, bet pēc trīsdesmit — parasts cilvēks.
– Ja sieviete sagribēs — cauri klintīm izies.
– Pajautāt — kauns uz minūti, bet nezināt — kauns uz visu mūžu.
– Ideāla vāze nevar būt darināta slikta meistara rokām
– Dziļas upes klusu tek.
– Ja dosies ceļā pēc paša vēlēšanās, arī tūkstots rī šķitīs kā viens.

Eduarda Asadova dzeja