Es vēlējos saglabāt

Tās izdegušās sveces.

Katra no tām sildīja

Savu zvaigzni,

Katrai no tām sava rītausma ausa,

Galvu pieglaudis plaukstai,

Lūkoju, kā parādās horizonts,

Kurš atkal šo kārtējo dienu mūs šķirs,

Līdz atkal es iedegšu sveci,

Lai sildās kārtējā zvaigzne,

Kas mani pāri, pāri horizontam,

Pie Tevis līdz rītam

Aiznes.

Es vēlējos saglabāt

Tās izdegušās sveces,

Bet vai maz to vajag,

Šķiet viņas un es,

Un zvaigznes Tev sen jau esam

Par tālu.