Dzimst gaisma,
Ausums nāk,
Es dodos pļavā,
Ar zirgiem parunāt.
Man zirgiem svarīgs pasakāms.
Bet nav,
Nav it ne viena,
Vēl vakarā to bija bars,
Bet neteicu es tad nekā.
Un tā nu dodos nepateicis
To savu svarīgo.
Es atkal velti ceļu veicis,
Jau zirgi nezināmā tālumā.
Nu, kad reiz beidzot sapratīšu,
Ka nedrīkst klusēt, jārunā,
Un viss, kas sirdij pasakāms,
Nav ilgi sevī paturams,
Kā zirgs nav stāvēt mierā
Par mirkli ilgāk
Noturams.