LĪGAVA

Ar asins rozēm matos

Un žilbu zibeņiem skatos

Tā mākoņos rādījās

Un bezdelīgu ratos

Uz zemi tad lēni nolaidās.

***

Kas pirmais tai pretim trauca,

Pirms saule vēl uzlēca,

Kas to par līgavu sauca,

Tam pirkstā tā gredzenu mauca —

Dzelzs gredzens tas bij bez spožuma.

***

Kas mīlējis viņu vispirmo,

Tam citas vairs līgavas nava;

Tas arī vairs nenosirmo,

Ko viņas rokas skāva,

Viņas ledainās rokas: nāve un slava.