Dienasgrāmatas (blogi)

bika, 19-11-2018 19:38

11 44

Baisi

...un viņš nāca, pār kalnu, baltā palagā ietinies, baiļu pilnām acīm...

Uz akmens atsēdies, tas domas domāja, kā nomaldījiens suns.

Ik reiz, kad pamalē kāds ierējās, viņš bailēs sarāvās, līdz baltais palags nograbēja, apsarmojis krēslā...

....baltais rēgs....tik klusi, soli pa solim....iebrida meža norā, tur, aiz tām egļu tumšzaļajām rindām.

:) Laiks vakara tējai!

Latvija sirdī!

citi ieraksti bika d-grāmatā

Komentāri

williii: balta palaga ietits....?!

2018-11-19 20:13

bika: ...jā, tai vakarā, ietinies....baltā palagā, uzvilcis brūnos zābakus, lai soļi taptu lielāki....

2018-11-19 20:57

RRAGANA: Vai šitais nāk no sauļuka (vienu zemāk) mazliet neprāta?🙄

2018-11-19 21:08

bika: :)
..garā zāle liecās, smilgu trīsas vēji skāva....un lēniem soļiem, lēnai elpai līdz, vīrs kā liels milzis, kā tāds nopērc ... acis nepacēlis, domās sapinies...krēslai pretī dodas.

2018-11-19 21:16

RRAGANA: Nu nestāsti, man šķiet, ka nu jau smilgas visas ar ir nobirušas :)

2018-11-19 21:18

bika: Ir vēl vieta , kur paslēpties, viņš to juta, zināja.
Tur arī veda smagie soļi.
Arī tur būs auksts un vientuļi, tikai kaut kāds krūms ar mazām,sārtām lapām, līdz piekusušajai zemei, noliecies....itkā gaida kādu.
Palikt vienam.....doma viena...

2018-11-19 21:31

RRAGANA: Nabadziņš! Tā nomocīts... Tā jau ir, spēki jāatgūst!

2018-11-19 21:37

Pārējos 4 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.