Varone

Braucu, pļerzaks, velosipēdā savā, rītā uz darbu - skatos : krustojumu, kur, agrumā, vēl maz automašīnu, šķerso pajauna sieviete stumjot ratiņus. Padomāju : laikam bērnu-invalīdu vēd. Blakus līdzi arī bērns. Pie vieta kur brauktuvē gajēju ceļš sākas, paaugstinājumā, sieviete sasprindzas visā stumjot augšup savu vēstuvi. Būtu palīdzējis, ja būtu tuvāk; kad viņi jau patālu, saniski pamanīju : ratiņos nevis bērns, bet vīrietis, čibriks tāds tipā mani, sēž sevi mierīgi turot klepjos vēl vienu, citu, mazāku bērnu. Man, galvā domas : vīrs, laikam, invalīds no bērnības ? Ērču encefalīta upurs ? Hipotēka - smags darbs - invaliditāte ? Kas zin, taču skaidrs : sieviete - mazā, nē, lielā varone.