Vidusjūra no Plānā Vakara

Dieva zīmes!

Ja kāds atcerās, pavasarī izplāju savu plāno vakaru. Šīs nedēļas sākumā cītīgi domāju, kad tad īsti sāksies rudens šogadiņ, ņemot vērā, ka viss nogatavojas mēnesi ātrāk kā citus gadus. Teorētiski, 22.septembrī. Praktiski vajadzēja būt 22.augustā. Nu šobrīd tā arī izskatās, jo lapas birst, āboļi gatavi, zāle vairs īpaši neaug, sāk palikt auksti no rītiem..

Tātad, štukoju. Rudens tā kā klāt, jāver ciet plānais vakars.

A te vienvakar pastakastē saņemu vēstuli: “Uz Vidusjūru brauksi?” Parēķināju, ka jā. Varu ātri sakrāmēt maisiņā Ginta apenes (kā pidžamu, lai nav jāguļ plikai), bikini un iedeguma krēmu, un varu braukt. Ežu čības rakstītājs apsolīja nopirkt. Tur, uz vietas. Nez, pie Vidusjūras vēl ir silts? Varbūt mēteli ar vajadzēs līdzi? Tagad cītīgi domāju, kur pasi esmu nobāzusi! Pa ceļam taču visādas robežas būs, pārbaudīs manu identitāti, cerams, ka pieskaitāmību nemeklēs visos reģistros! ? Diez, ko vēl tādu dikti nepieciešamu vajadzētu līdzi? Sen neesmu ceļojusi. Pirms gada biju ceļojumā uz Bukaišiem. Tur pat pasi līdzi nevajadzēja. Pie reizes saraku arī kartupeļus ziemai. Riktīgi noderēja. Pie Vidusjūras es varētu savākt tukšos gliemežvākus. Saberzt un dot vistām, kalcijs taču. Būs stingrāka čaumala. Daudz jau to vistu ar nav. Dažas. Brokastīm un pankūkām olas pietiek. Ja gribu lielu omleti, tad gan jāpiepērk.

Vot! Tā kā ceļojums rādās būt savdabīgs, tad cerības nekādas neturu. Būs jāļauj paglāstīt krūtis. To biju to jau pateikusi skaļi, nu solījums jātur. A par sexi vēl jānoskaidro, īsti nesapratu, vai rakstītājs ievilks visos parametros.