FILMAS APSVEIKUMI VĀRDA DIENAS ČATS REKLĀMA oHo.lv
Lai lietošana būtu ērtāka, lūdzu, pagriez savu tālruni!
Reģistrētiem lietotājiem



Reģistrēties Aizmirsu paroli!

Dienasgrāmatas (blogi)

 Mareks,  28-08-2018 18:53 3  47

Es redzēju tavas asaras...

Es redzēju tavas asaras... Nav jau īsti labi rādīt savas emocijas citiem, tās jāslēpj, jānomāc... Sejai jābūt sastingušai. Ir jāuzvelk visādas ‘’vēsās’’ maskas un jādzīvo. Cilvēkam ir jābūt stipram, vārgulis nedrīkst būt...it īpaši citu acīs...
Es redzēju tavas asaras - tu raudāji. Pa gabalu redzēju un pienācu tuvāk. Tad tu tās sāki slēpt aiz savām rokām... “Nē, nē, viss ir kārtībā, tāds neliels mirkļa vājums..” it kā dzirdēju tavu iekšējo balsi, bet tu neko neteici... Un es neko neteicu.
Tuvāk vairs nedrīkst...ir kaut kāds slieksnis, ja neesi tuvs, bet svešs - tuvāk nedrīkst! Tās nenovilktās, bet pieņemtās robežas - tuvāk nedrīkst! Lai arī jūtami, ka pietrūkst glāsta, stipra apskāviena - nē, tuvāk nedrīkst! Bet tieši tad arī vajag tuvāk!
Bieži taču saka, ka īstie draugi parādās tad, kad ir bēdas, jo priekos būt ar kādu kopā nav nekāda māksla. Tikai, kad savelkās mākoņi, kad ir grūti, tad izgaismojās tie īstie un patiesie, kas paliek. Un gadās, ka tie, uz ko cerības liktas skaisti nozūd - un tas visvairāk arī sāp. Šad tad ir tā, ka neviena nepaliek... Un tieši tiem visi ir svešinieki... Kurš tad pārkāps to stingri pieņemto robežu-ja neesi tuvs, tuvāk nedrīkst?
Es redzēju tavas asaras - gribējās nomierināt! Tieši nomierināt, sajust līdzcietību, nevis vienaldzību. Jo “tavas problēmas mani neskar” ir ļoti pieņemta reakcija... Norobežošanās, paiešana garām, nepamanīšana...spilgta sabiedrības slimība - tādas sabiedrības, kurā lielākā daļa ir ar sevi pārņemta. Jo lielāks egosims, jo lielāka vienaldzība pret apkārtējiem. Jo lielāks egosims, jo lielāka ieciklēšanās uz sevi..jo lielāka tā, jo mazāk interesē citi... Tad ir: “Man svarīgas tikai manas asaras, kas par daļu gar tavējām! ” “Tiec nu kaut kā pats vien galā...” Bieži vien nevajag daudz..kā tikai sajust to brīdi un...varbūt apskaut? Bet, tas prasa tādu atvēršanos, tādu pārkāpšanu visām uzliktajām robežām un pieņēmumiem... Jo nav taču pieņemts...
Tik viegli paliek, kad pārkāpj robežas... Tad var brīvi padot roku, nomierināt, apskaut, pateikt īstos vārdus nešķirojot svešinieks tas vai tuvinieks. Un tie īstie vārdi, tās īstās darbības parādās tad, kad nomet uz brīdi to savu ‘’es’’ nost. Tad sanāk tā, ka “Tev vajadzēja un es devu un nav svarīgi kas manam ‘’es’’ par to būs, svarīgi ka īstajā brīdī un tieši to, ko tev vajadzēja. Un neko vairāk....
Neko vairāk...”

Atlaist nevis paturēt
citi ieraksti Mareks d-grāmatā
Komentāri
pagrauda: Un ir labi,ka pasaulē ir tādi kā Tu....Kas redz un domā...
#1
2018-08-28 20:36
mairita1971: Asaras?Ar gadiem tās parādās ar vien retāk.Varbūt vienīgi no bezizejas.
#2
2018-08-28 22:26
Paula6: Jā, arvien mazāk paliek to cilvēku mums apkārt, kuri pārkāpj to robežu un pasniedz roku vai klusi tevi mierina...skumji.
#3
2018-08-29 22:34
Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.


Iepazīšanās portāls oHo.lv
oHo.lv administrācija neatbild par iepazīšanās sludinājumu un pārējās portālā paustās informācijas saturu.
Apmeklējot oHo.lv Jūs apliecināt, ka esat iepazinušies ar oHo.lv lietošanas noteikumiem un apņematies tos ievērot.
© 2000.
oHo.lv izmanto sīkdatnes, lai darbotos un nodrošinātu Tev lielisku pieredzi.
Vairāk par sīkdatņu veidiem, to izmantošanu un konfigurēšanas iespējam lasiet šeit.
p.s. Mums arī nepatīk visi šie logi un paziņojumi, bet tāda nu ir kārtība 😅