Pelnrušķīte

Pēdējo reizi normāli atvaļinājumā biju pirms vairākiem gadiem. Toreiz nopirku vienā virzienā biļeti. Darbā pateicu, nezinu, kad būšu atpakaļ. Biju sasniedzama tikai savējiem. Mans telefons bija atslēgts, varēju mierīgi baudīt dzīvi. To, ka atgriezos pāris dienas vēlāk darbā, priekšniecība pievēra acis. Priecājās, ka vispār atgriezos. Parasti saku, ka atvaļinājumu ņemšu ziemā. Visi brīnās, tad jau nav ko darīt. Tieši tāpēc, ka nav ko darīt. Vāļāšos pa gultu ar tv pulti rokā. Tomēr nesanāk arī tikt tai ziemā vaļā no darba. Priecājos par pāris dienām, kuras reizēm dabūnu brīvas. Šogad noveicies, varu dabūt mazu atvaļinājumu vasarā. Uzrakstīju priekšniecībai iesniegumu. No augšas arī kaut kas gāja atvaļinājumu pirms manīm. Tādēļ sadeva man darbus. Visu smuki kaudzītē saliku sev blakus. Garām gāja kolēģe. Paskatījās uz manu kaudzīti un noteica: "Tev kā Pelnrušķītei. Kamēr nepadarīsi uz balli netiksi." Vienu brīdi jau likās, netikšu uz balli. Tika man klāt galvenais boss ar savām ātrajām idejām. Tomēr čakli strādāju. Tikšu atvaļinājumā!