RRAGANA: A var, lūdzu, galvenajās tēzēs latviski atstāstīt, ko viņš saka?

Drole: Welfare generation (komentos) nespeej noticeet, ka dziive nav kastrolis ar siirupu. It´s so obvious.

rinkulis: Galvenās tēzes latviski (drīzāk transkripcija):

Ko darīt, kad esi kādu apprecējis?
Vienkārši:
Tu paņem kādu, kas ir tikpat nelietderīgs un riebīgs kā tu, un tad jūs sevi sasaistāt kopā ar važām, sakot mēs neskriesim projām viens no otra, lai arī kas nenotiktu. Ja ir iespēja aizskriet projām, tad nav iespējas otram izstāstīt patiesību, jo izstāstot patiesību par sevi, ja kāds neaizskries projām, tad viņš vienkārši nav klasījies. Līdz ar to ja jums nav līdzās kāda, kurš nevar aizskriet, tad jūs nevarat atklāt patiesību. Līdz ar to šī ir svarīga laulības sastāvdaļa - es zinu, ka es esmu nevinnējusī loze, tu esi nevinnējusī loze, bet zinot mūsu pašreizējo situāciju, ir maz ticams, ka mēs atradīsim kaut ko labāku - pilnīgi noteikti.
Ir divas lietas, kas no tā izriet. Cilvēki gaida, kad sastaps Mr vai Mrs pareizo, un šeit ir kaut kas, kam būtu jānoliek jūs uz pleznām - Ja jūs kādā ballītē atrodad "pareizo", viņs uz jums paskatās un kliedzot neaizskrien projām - tad tas norādītu tikai uz to, ka tas pavisam nav bijis "pareizais" jau no paša sākuma. Tālāk jociņi no sērījas - Ja kāds klubs mani pieņemtu kā biedru, tad tas norāda tikai uz to, ka ta nav mans klubs umtl.
Tātad savažojot kopā ar kādu mēs nonākam tādā situācijā, kurā patiesi ir iespējams par kaut ko vienoties. Ir lietas, kas man nepatīk tevī, ir lietas, kas ir galīgi garām ar mani un mēs būsim pakļauti sekām vismaz tuvākos 50 gadus. Līdz ar to mēs vai nu varam izrunāt un sakārtot šos jautājumus, vai arī mocīties turpmākās 5 desmitgades. Bez šādas nopietnības, cilvēkiem ir tendence nenosaukt "skeletus skapī" - līdzīgi ir ar cilvēkiem kas vienkārši dzīvo kopā bez nopietnākām saistībām (ar to domājot juridiskās).

Par dzīvošanu kopā nereģistrētās attiecībās un to nozīmi, ko tas patieībā pasaka:
Pagaidām es tevi paciešu, kāds tu esi, bet pierezrvēju tiesības tevi uzmest, ja tā sagadīsies, un kāds labāks par tevi nejauši ieskries manī.

Savažot sevi kopā ar kādu ir neapšaubāmi stulbi, bet salīdzinot ar iespējamām alternatīvām, tā ir ļoti laba lieta. Nesavažojot sevi, mēs daudzas lietas nekad dzīvē neiemācīsimies, jo mūs neviens nekonfrontēs un būs iespēja no tām izvairīties. Ja kas - mēs varam izvēlēties neteikt taisnību un vienkārši aiziet, bet tad mums nebūs neviena, kam izstāstīt patiesību.