kolektīvā

Strādājot kolektīvā, ar to es domāju daudz maz paplašinātā organizācijā ar darbinieku skaitu virs piecdesmit personām, ir iespēja palūkoties uz savu dzīvi citām - kolektīva acīm.

Katru dienu redzi dažādāko formu sievišķu vienuviet.Un katra kaut ko dara.Ko jau māk.Un jūties pārsteigts, ka forma/auguma veidols/ neietekmē veicamo darbu.Pie aktīva fiziskā darba piedalās gan apalītes, gan skabargas.Un abu tipu tiek galā ar uzliktajiem pienākumiem.Pie kantordarbiem - tas pats.Tikai apalītes ir daudz sabiedriskākas un laipnākas.Skabargām laikam vairāk rūp perfekti izskatīties, ja ir izaudzinājušās tuvu "standartetalonam".

Lielākoties neviļus salīdzini auguma plusus ar uzvedību un rakstura iezīmēm.Kolektīvā jau viss ar laiku top skaidrs.Nenoslēpsies.Ieraugi knkrētāko pakaļiņu, vo, super! Bet tai tur ir ciči ar galiem, stingri stāv pat bez krūštura...Bet šitā vienmēr uz darbu atnāk perfektā veidolā un piedevām laipni runājas..Prātā savienojot formas ar saturu, ka man ar sievu ir paveicies sapratu uzreiz.Toreiz nebija tik milzīga izvēle, dikti gribējās gan.Paļāvos uz intuīciju...Ar to arī dzīvoju.Un redzu kolektīvā, cik daudz ir neapgūtā...