Dvēseles stāvoklis

Uzgriežu mūziku cik vien skaļi var, lai mēģinātu izgaiņāt savu noskumušo garastāvokli, bet tas nelīdz. Uzdzen vēl lielākas skumjas. Un atkal nav sanācis tā, ka biju ieplānojusi. Pavadīt svētkus ar mīļu cilvēku. Atkal zvaigznes tur augšā salikušas visu pa savam, nevis kā vēlējos es, kā vēlējāmies mēs. Atkal gribas sevi žēlot. Ierokos darbos, lai būtu jādomā par darbu, nevis par to, ka esi viena, vientuļa, sapīkusi. Ir teiciens - darbs dziedē visas rētas, brūces(dvēseles). Zinu, jau zinu - kāds teiks, ka nav ko žēlot sevi, pati vainīga. Pazvani draugiem. Bet visi jau savlaicīgi saplānojuši svētkus, aizbraukuši, utt. Varbūt arī pēkšņi uznākusī ziema arī uzdzen skumjas? Vai šodien vēl kāds jūtas tāpat kā es?