Dienasgrāmatas (blogi)

Vakars tik kluss. Visi mazie zvirbulīši, zīlītes un lieielās , melnās vārnas jau sen salīduši pakšos un sabožušies guļ. Nabadziņi gaida nākošo dienu, kad ātri un steidzīgi vajadzēs meklēt barību. Mums sētā vesels pulks dažādu putniņu. Gan lielāki, gan mazāki, bet visi draudzīgi satiekas barotavā. Gadās arī kāds negantais, kurš izjauc mieru. Viss kā jau dzīvē. Arī cilvēku barā tādi miera jaucēji gadās.

Laukā aiz loga tik gaišs! Mēness apspīdētais sniegs izskatās interesanti gaiši zilganā tonī. Koki tik spocīgi ar savām zaru rokām. Izskatās kā ērmi. Izejot laukā, uzreiz sals kniebj degunā. Auksts drebulis izskrien cauri ķermenim. Viss skaidrs, ja skaidras debesis, tātad būs pamatīgs sals. Nu lai jau salst. Cik tad nu vairs ilgi. vismaz daba mums neļauj aizmirst kāda ir ziema.

p.s. attēls iz interneta dzīlēm.