7. GregorijsRomantiskais kūku vakars. Vakar gribējās pasniegt Gregorijam sevišķu dāvanu-atzīties, ka viņa smadzenes ir visgardākās kādas jebkad esmu baudījusi! Izvārīju lielo katlu ar zupu un gaidīju mīļoto. Kad viņš atnāca, kautrīgi stiepdams man pretī kuļķeni ar “Rītu”, es jau pēc viņa degošajām acīm redzēju, ka pirmais kritīs flaneļa ķitelītis un pēc tam korsāža… Vēlāk aizsvilpām uz baržu, kur varēja dabūt lieliskākās Vecrīgas un Napoleonus. Klāt pasniedza čefīrveidīgu uzdzeramo graņonkās. Sēdējām romantiski. Uz mazā plastmasas galdiņa konservu bundžā no pupiņām iestiprinātā baltā saimniecības svece dega mierīgi un svēti. Gregorijs skatījās man acīs ar liegu dvesmu, tomēr manīju, ka viņu nomāc kāda rūpe… Pēc kūku apēšanas, devāmies pastaigāties starp vietējā kolhoza mehāniskajām darbnīcām. Pie vienas no tām bija samokats. Gribēdama kādu atrakciju šajā vientuļajā vakarā, uzkāpu, lai pamītos. Da aizrāva tas samokats mani, iepatikās un tā es tur minos kādas 10 minūtes, kamēr Gregorijs stāvēja garlaikodamies… Pie traktoru darbnīcas uzrāpāmies uz milzīgajām ecēšām, kas bija tik lielas, ka stiepās no baržas līdz pašām darbnīcām. Apsēdāmies un Gregorijs, glāstot manus ceļus, apcerīgi runāja par nākotni, ka viņš gribot 3 bērnus un lielu trīsstāvīgu māju ar lielu garažu 2 mašīnām. Skatījos un domāju, ka dikti mazi sapņi, lai tos realizētu kopā ar mani… Norāpāmies no ecēšām, un sākām doties uz manas būdiņas pusi. Pēkšņi Gregorijs iespiedzās kā mazs bērns, ka gribot belašus! Paskatījos uz viņu acis iepletusi un teicu, ka būdiņā ir lielais grāpis ar vistu kāju zupu! Nē, viņš gribot belašus un viss! Savilku šķību ģīmi un teicu, lai ēd ar tos savus belašus (wtf! Kurš ēd belašus pēc kūkām! ) Nu, kad es biju piekritusi-redz, viņam vairs nevajadzēja tos belašīšus…tomēr aizgāja un apēda veselus 8 gabalus! Būdiņā uzvārīju dadžu tēju, piedāvāju Gregorijam, bet viņam vajadzēja tikai 1cukurgraudu, aizgāja gulēt. Viens pats. Zem savas segas. Ielīdu blakus, zem savas segas. Knosījos un nevarēju aizmigt, jo nāsīs sitās tā belašu dvinga! Aizmigu tikai pret rītu, kad saule jau sāka aust. Pamodos, kad saule jau bija gabalā. Ar Gintu vienā acī, un eksi otrā. Gregorijs jau bija prom. Atdevu vistu kāju zupu citiem… |