Ak, romantika

Šī rīta notikums man lika smaidīt visu dienu. Var būt pat smaidīšu visu nedēļu. Eju no rīta uz transportu. Apstājos pie luksofora. Gaidu, kad iedegsies zaļais. Blakus nostājas vīrietis uz riteņa. Pēkšņi viņš saka: "Prieks redzēt tik skaistu meiteni." O, tāds kompliments pirmdienas rītā no nepazīstama vīrieša. Ierauju vēderu, iztaisnoju plecus. Pieklājīgi pasaku:"Paldies! " Paiet pārs sekundes. Tad vīrietis jautā: "Laikam, neviens nemāk kārtīgi samīļot, tādu meiteni?" Bladāc! Man ir trīs iespējas a) stāvēt klusējot; b) nolamāt un iesist ar somu; c) cits variants. Izvēlos c) citu variantu. Pasmaidu un pasaku: "Māk." Ar to viņam interese par mani zuda. Iedegās luksoforā zaļā gaisma un viņš aizbrauca. Pat neatvadījās. Ak, vīrieti! Man taču vajag romantiku! Ziedus, vakara pastaigas. Manas plaukstas būtu rudens vakara vēsumā nosalušas. Varētu man tās savās siltajās plaukstās sasildīt, uzpūst tām savu silto dvašu. Tūlīt zvaigznes būs labi saskatāmas. Tās varētu kopā paskaitīt. Pēc tam pastrīdēties, kurš vairāk saskaitījis. Nu, nekādas romantikas. Sākums jau bija labs, bet ... .