Ko nu tur tiešām daudz teikt...

Esmu bezgala izbrīnīta, cik daudziem cilvēkiem ir tik daudz brīvā laika, lai šeit sacerētu dzeju, prozu, pasakas, atbildes uz šīm pasakām, ceptos par to un par šo utt. utjpr. Par cik esmu apslimusi, iedziļinājos šajā "daiļliteratūrā", un esmu patiešām dziļi ieinteresēta - vai tiešām jūs visi esiet:

1. pensionāri (kas būtu gauži bēdīgi no iepazīšanās viedokļa, ņemot vērā aizvien paaugstinājošos pensionēšanās vecumu)

2.bezdarbnieki (kas būtu tikpat bēdīgi priekš iepazīšanās)

3. pārstāvat bezgalietilpīgo ierēdņu armiju, kam cita darba nav, kā uzrakstīt kādu dokumentiņu pāris reižu dienā (kas ir bēdīgi mūsu dārgās valsts sakarā, jo ierēdniecība tiek uzturēta no nodokļu maksātāju naudas, kas aizvien nepietiek, kā mēs visi to jūtam ik uz soļa)

Bēdīgi ir visi iepriekšminētie varianti...bet varbūt es tikai esmu nepamatoti depresīva, sakarā ar saaukstēšanos un attiecīgi slikto pašsajūtu?:)