Par tukšumiem un niecībām.

Cik zemam ir jābūt pašvertējumam, lai skaitītu mīnusus un plusus saviem viedokļiem un ierakstiem, visu laiku tos pieminēt, ento reizi draudētu ar dzēšanos un iedomātos no sevis dramaturgu no nodegušā teātra?

Tu taisi drāmu? Oj vej! Tu tak esi netalantīgs, paviršs un par saviem vārdiem neatbildošs :) Tu vēlies kļūt par vietējā mēroga slavenību un tev nekas nesanāk? Kāda neraža. Tas nesanāk daudziem, kuri cenšās, bet pulveris ir pamitrs un ar notecējušu termiņu.

Tu man pieraksti lamas, kuras nebija, bet no paša nāk ārā apzīmējumi "kliba pīle", "kontuzētie" un tamlīdzīgi, vai man nav taisnība? Leksiku es lietošu tādu, kādu gribēšu un tu jau nu mani regulēsi vismazāk.

Gribi dzirdēt vēl kaut ko? Par to vajadzēs samaksāt, jo tieši tu esi vismazāka vērtība, lai tev veltītu vēl kādu no apzimējumiem, dusi nu virtuālā mierā, uz tava kapa jau ir plastmasas vainagi. Jo neko vairāk tu neesi pelnījis, pat ja nebūsi dzēsies.

Mēģini piešūt pogu pie mēteļa, nevis mēteli pie pogas, varbūt tad tev sanāks še iemantot apbrīnu un cieņu.

Aga.