Dzīves redzējumi.

[parasti nenodarbojos ar svešu autoru tekstu pārpublicēšnu, bet šoreiz nenoturējos]

No sievietes dienasgrāmatas:

"Vakar vakarā es pamanīju, ka mans vīrs uzvedas nedaudz dīvaini. Nākamās dienas vakarā mēs bijām plānojuši paēst vakariņas kādā labā restorānā. Tovakar pārnācu mājās nedaudz vēlāk nekā parasti, jo kopā ar draudzenēm biju iepirkties. Man šķita, ka mans vīrs būs neapmierināts, vai vismaz kaut kā reaģēs uz to, ka pārnācu vēlu. Taču viņš tikai klusēja un neko neteica. ..Mums nekā neizdevās parunāt, tāpēc ieteicu doties uz kādu klusu un mierīgu vietu, kur kopā atpūsties un pie reizes no sirds izrunāties. Mans vīrs tam piekrita, taču joprojām bija ļoti nerunīgs. Es jautāju, vai noticis kas slikts...Viņš atbildēja, ka viss esot kārtībā. Es apvaicājos, vai jebkādā veidā esmu vainojama pie tā, ka viņš ir tik dusmīgs. Viņš atbildēja, ka neesot dusmīgs, ka tam nav nekāda sakara ar mani un lai es par velti neraizējoties. Mājupceļā es savam vīram pateicu, ka mīlu viņu. Viņš nedaudz pasmaidīja, bet turpināja braukt tālāk. Es nevarēju saprast - kāpēc viņš man neatbildēja "Es arī tevi ļoti mīlu, dārgā! "? Kad atbraucām atpakaļ mājās, man šķita, ka esmu viņu jau zaudējusi...it īpaši pēc tam, kad viņš atteicās turpināt mūsu romantisko vakaru. Viņš vienkārši apsēdās dīvānā un sāka skatīties televizoru. Tajā brīdī viņš šķita tik tāls un svešs...Man bija gana, un es devos gulēt. Pēc 15 minūtēm viņš atnāca un apgūlās man blakus gultā. Bet es joprojām jutu, ka viņa domas ir ļoti tālu no manis. Viņš aizmiga. Es sāku raudāt. Nezinu, ko man tālāk darīt. Esmu droša, ka viņš domā par kādu citu sievieti. Mana dzīve ir īsta katastrofa..."

No vīrieša dienasgrāmatas:

"Šodien neizdevās iedarbināt moci. Nevaru saprast, kāpēc."