+-.

Kaut kur šajās dienās aprit 4 gadi kā mainīju savu statusu. Ko esmu iegusvusi un ko esmu zaudējusi šajos gados? Īsti zaudējusi neesmu neko. To veco sarūsējušo lūzni (Audi A4) kuru dzīves ceļa biedrs atņema? Tas laikam tomēr man bija vissapīgākais. Vai tomēr tie virtuves ķebļi? Ai, ai, ai dalīti tika ķebļi. Man palikušie ķebļi ir diezgan cietuši remonta laikā - te iezāģēts, te krāsa piekaltusi. Vīrieti zaudēju? Nevar zaudēt to ko pati atdevu citai. Vai viņš ir laimīgs? Nezinu. Neinteresējos.

Ko esmu ieguvusi? Atsāku ceļot. Šajā laikā pabiju Islandē, Bulgārijā, Čehijā, Polijā, Zviedrijā, Vācijā, Lietuvā, Londonā, kā arī paceļoju pa Latviju. Vēl tikai 3 dienas un atkal gulēšu kā tada ķirzaka siltajā dienvidu saulītē. 12 gadu kopdzīves laikā bija stingrs maršruts Rīga - Balvi - Rīga. Pa retam Smiltene. Esmu satikusi jaukus cilvēkus. Atradusi jaunus draugus. Bija arī precību piedāvājums. Pat 2 piedāvājumi.

Šoruden jāsāk mācīties vācu valoda un jabrauc penziju pelnīt. A ko citu darīt? Nemaku es vīrietim uz kala sēdēt un lūgties iedod eiriku tamponiem. Pašlepnums neļauj. Pati varu sevi apgādāt. Pati.

Gan jau es te ganīšos PA. Bet iepazīšanās vairs nav aktuāla. Lēmums ir pieņemts un vairs nav apstrīdams.