Dienasgrāmatas (blogi)

Gvendy, 03-08-2017 07:58

10 74

Par lidošanu. Ar spārniem un slotām.

Mums katram sākumā tiek iedoti spārni. Bet ne katrs tos izmanto un ne katrs to iemācās – lidot. Reizēm spārnus kāds aplauž vai tie atmirst paši (bērni, ģimene, zudušas iespējas, nepiepildīti sapņi)… Un tad nākas samierināties ar slotu. Ne vienmēr uz slotas sanāk lidot. Kādu brīdi tu to mēģini, kamēr ar laiku saproti, ka lidot īsti nav kur un nav arī īsti kopā ar ko. Un tad tu savā nodabā slauki tos dzīves putekļus ar savu nu jau apbružāto slotu un sapņo par to, ka varbūt... kaut kad.... maybe... ieradīsies kāds, kas uzdāvinās spārnus. Varbūt ne tev, bet tikai tavai slotai. Un tad tu varēsi lidot. Ja ne ik dienas un ne tur, kur vēlies, bet vismaz pilnmēness naktī… Vismaz reizi pa reizei….Vismaz reizi…

Paslēpes

citi ieraksti Gvendy d-grāmatā

Komentāri

esne: labi pateikts!

2017-08-03 14:57

Vinja_pasacinja: Labs ieraksts!

2017-08-03 19:35

Damodara: ...jā tā tas dzīvē ir, skrien, skrien,skrien par sevi nedomājot, un tad ar laiku saproti, dzīve, kuru jābauda, jāieelpo ar pilnu krūti... paskrēja, apskrēja un aizskrēja.
Palika neizsapņoti sapņi, atmiņas un tad domā...varēja būt savādāk...varēja...un lidot nav kur un arī vairs negribās...

2017-08-03 20:38

puuuka: ja bērni un ģimene var aplauzt spārnus...sorry,tad man nav ko teikt...

2017-08-04 06:10

Tessa: piekriitu puuuka. tizli.

2017-08-04 07:43

joga: Es arī gribu lidināties
vējā,
uz slotas,
kā raganas to kādreiz
spēja!..:)

2017-08-04 07:45

Marija_Anna: Piekrītu Tessai, tizli.
Ja ir gadījies piēļaut, ka aplauž tos spārnus, tad ir visas iespējas atkopties un audzēt nākošos. Sev. Un tad arī citus varēs pacelt debesīs.
Saprotu, ka ar gadiem vielmaiņa ir lēnāka un procesi notiek lēnāk, bet notiek ;) , ne tā ?

2017-08-04 08:08

Pārējos 3 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.