Jā, jā - par moto. Bet ne par - cikliem, ne - rolleriem, ne - krosiem, bet par moto dzīvei. Vai mērķim. (Precīzāk - šī būs vēstule fiffim). Jau teicu kaut kad, ka Marksam moto dzīvei bija ``Šaubies par visu! `` (tad jau, izklausās, arī par paša ``Kapitālu``). Fiffācam, kopš viņš ar mani vienā barā, redzu, moto ir ``Sāc ar sevi! `` (``ķipa`` -``nedari otram..``, ``domā pozitīvi! ``, ``mīli otru, tad otrs tevi mīlēs! `` utt., utml.) Vienvārdsakot - domāsi pozitīvi, visa pasaule sadosies rokās... Vai kā tur bija tas slavenais teiciens. Odnako - nekā nebija. Šodien jau uzstādījis diagnozi - kādam, ffācprāt, laiks uz klīniku. No kā no kā - no ffāc to negaidīju. Tad nu atkal atcerējos Kārļa moto. Un daudz ko citu. Spēles ar mazbērniem, piemēram. Kad salasāmies kopā vai kur ejam vai braucam, spēlējam gramatikas. Vai leksikas. Vai literatūru. Diezgan bieži - antonīmus. Jau no pāris gadu vecuma. Šodien, pieķerot fiffu pie negatīvā, ienāca prātā pāris simpātisks - nesimpātisks. Un vai tieši nesimpātisks? Varbūt simpātisks - riebīgs? Varbūt kāds zina vēl variantus? Bet mana runa jau par to vienu pusi - par simpātisko. Bieži vien mūsu valsts ļaudis, izceļojušies pa citām zemēm, stāsta, cik tie citi savās zemēs stāv un krīt par savējiem. Reiz viens stāstītājs apgalvoja, ka viņi ar zobiem un nagiem būs par savējo pat tad, ja acīmredzami kāds tā ka nogrēkojies. Bet tas nav jāsaprot, ka viņi attaisnos nodarījumu. Vainīgais saņem pēc nopelniem, bet brīdī, ja viņu aizskar nesavējais, viņš tiks atbalstīts un aizstāvēts. Līdz savējo spriedumam, protams. Man tas likās ļoti simpātiski. Jo svešais nevar zināt ne citas tautas likumus, ne tikumus. Bet, ja cilvēks, kurš ir ļoti ievainots, ka pārkāpj un ignorē labus likumus un tikumus, un vēlas pievērst vismaz savējo uzmanību un sauc pēc palīdzības, tiek pasūtīts uz klīniku, tad man tagad dikti jādomā - tas bija simpātiski vai nesimpātiski. Vai vēl kaut kā. Vai arī fiffim šis cilvēks vienkārši nav savējais... Un kā vispār mums ir ar tiem savējiem? Vai mums katram ir savs savējais? Un, ja ir - tad kā tur ar tiem antonīmiem? Un kad ir labi un kad ir slikti? Vai labi ir, kad ir savs savējais? Vai labi ir - kad visi cits citam savējie? Vēsture pierāda, ka pēdējais nav iespējams.