Mužiks.

Nav jau svarīgi kas tas par saietu bija, bet tur ieradušās bija sievietes. Apmēram kadas 23. Vecums dažāds. Profesija viena. Sievišķīga. Tā kā nācās pēc saieta gaidīt papīrus nedaudz papētīju klat esošās sievietes. Nez kāpēc radās doma - ja es būtu vīrietis tad kurai es pasniegtu roku kapjot ārā no tramvaja. Tikai 3 sievietēm bija svārki (1 bija kleitā). Visas parējās bija ietērpušās biksēs. Pie biksēm klāt apavi uz zema papēdīša. Talāk. Mati. 1/2 bija nogrieztas zēngalviņas. Nav svarīgi kā nu tas cekuls izkrāsots, jo no sievišķības tur i smakas nebija. Mužiks. Bikses, kurpes + zēngalviņa = mužiks. Nav vairs svarīgi kads T - krekls vai blūze. Mužiks un viss. Viņām gribējās iedot rokās cirvi, lobziku vai motorzāģi nevis roku pasniegt. Ja sieviete pati ir pārvērtusies par mužiku tad kādas viņai tiesības ir apriet savus sugas brāļus tobiš citus večus? Vēl tik šmakovkas puspudeli un papirosu zobos. Nu nav vairs tas aukstais laiks, lai turētu svārkus skapī. Ir taču īsi, gari, palati, šauri svārki dažādiem gadījumiem un visām gaumēm. Pakaļas tak arī nedaudz piepaceļat augstāk ar kurpēm uz papēdīti (5 cm nav daudz, bet dirsa nevelkas pa asfaltu). Velkat tak ārā savu sievišķību, savu šarmu, savu trauslumu, savu raganismu. Lai tak veči siekalu tecina karstu čurādami!