Smīklu osorys (turp)

Bet mīlesteibu uztvert kai jautru papyldnīku...

Amerikys skūla

18

Laiks vēsturi põrrakstēt – nav kõ jū žālõt,

Osorom plyustūt põr vaigim jū vārõt,

Vyss kas ir bejs, otkoņ raiz nūtiks,

Viļteigõ spirāļe na vysim tod patiks.

Nagryb ņi vīns atzeit tū faktu,

Ka vēsturis grõbekļis nazyna taktu,

Īblīž starp acim, kod vysmozõk gaidi,

Našķiroj Dīvus, kam skotus tu raidi…

Voi reitdīna atnõks – kas lai jū zyn?

Vīntīši velti laurus sev šķin,

Ar kõji vokorā, ar dūmom reitā,

Sliņķi saļ šudiņ saplāstā sveitā...

Ik mirklis ir burveigs - soldons kai mads,

Lai zibeņi sper, voi lomoj kaids gads,

Ja nasõp ņikas - ir dvēseļī mīrs,

Par vēsturis kļyudom lai raud tikai Līrs.

Šudiņ laiks dzeivõt – lai reitdīna byutu,

Vyss, kas ir vacs – kaut tryudūs jau pyutu,

Jū jaunõka tauta, jū breivõka dūmõs,

Ja izdzeivõt grybom – laiks ījustīs lūmõs.

Lai pasauļis teātrī nabyut kai ļeļļem,

Kū varenī volkoj aiz kleitys pa baļļem,

Lai apzynot sevi un izpaustīs prast,

Un styprynūt goru mērķi sev rast!

Asi breivs!

19

Nabadzeiba peltõ un pulgõtõ,

Pīspīdu liga un dzeivisveids,

Gon nagonti neistõ, gon võrdõtõ,

Kai mongõļu-tatāru myužeigīs reids...

Ja navar ņikõ mainēt pa eistam,

Šai dzeivī, kur pīdzims asi bez ziņis,

Un radzūt pādejū lēneitem pleistam,

Cik bīži gribīs aizīt bez miņis...

Bet! Var mēģinõt nūmainēt īkšejõs jyutys,

Var izgaismõt dīnys, lai cik ar’ tõs gryutys,

Ar ik mirkļa laimes apziņys storu,

Kas ģyustams tik spaidūs, kas spūdrinoj goru.

Ja nav tev pat dators – grõmotys losi,

Bibliotekā par velti dūd – prosi,

Ja pīns un gaļa nav ēdīņu klõstā -

Dzeiveibu jussi kotrā sirds glõstā.

Ja navari atļautīs sev lobys montys,

Varbyut jõs līkys un nagontys?

Tõs var salyuzt voi nūzags kaids mūdzs,

Un izgaiss fetišs, kū beji pīlyudzs...

Atvodys

20

Kreit nu kūkim rudiņs lopys,

Debesim ar’ vaļā topys,

Doba steidzās nūmest svõrkus,

Laiks i maņ jau skatēt zõrkus...

Sērmums seņ jau motūs kõp,

I sirds, i kauli arī sõp,

Skotūs lūgā – dūmos sērstu,

Tai kai dzeivs, kaut seņ jau mērstu.

Mērstu dūmos, dorbūs, plānūs,

Mērstu pagrīzīņūs lānūs,

Mērstu teātrī un sātā,

Cerūt nūķļyut zemī svātā…

Tī kur meitenis kai styrnys,

Tī kur pīna upes pylnys,

Tī kur šašlyki aug kūkūs,

Tai ka kū as velti mūkūs?

Gona võrgõt – ņyuļa īšu,

Palākdamīs prīkā skrīšu,

Tī kur munu vacū mīsu,

Meis pret jaunu kunga tīsu!

Bezperspektīvõ vysta

21

Ļeita laikā zõļa slapna,

Klukste brīn gar lūgim lapna,

Nūdējuse, laikam, ūlu,

Tagad gryb, lai acs as būlu...

Nu i breinums – turit maņi!

Seņ jau ūlu pylni spaņi,

Tērgam vajag mozgõt vannā,

Põrtūp lai jõs debessmannā!

Tikai štempeļi kur rast?

Sanit’grõmotu kam ņast?

Vetõrstam - i tam dūt ķešā,

Tai tei vysta paliks bešā…

Kombikorms ar’ moksoj brangi,

(ĢMO-ismu tī rangi! )

Graudus audzēt – kombains dõrgs,

Peiļom lobõk – tõm tik mõrks…

Tai ka, visteņ, kluksti prūm,

Nu i as jau krovõš’ sūm’,

Braukšu svešys sēņis pļaut,

I komandēt vērs sevis ļaut.

Kū leidz plyka patvaļeiba,

Ņi as čygons, ņi as Leiba,

Dzymtys kūks kai sokõrņs ķiup,

(Lobdīn! , soku – uzmat lyup’...)

Nav vairs laimis tāva sātā,

Nav vairs lopu bibļī svātā,

Vyss pa vēju izkaiseits,

Īkuram jau paraksteits...

Bārnim dainys žogys raun,

Jī jau seņ kur kurais maun,

„Izdzeivõs, kas põrveidūsīs! ”

…kaut voi vergu lūmā dūsīs?

Ak, as nazynu kur skrīt,

Nazynu, kur laiku ļīt,

Čemodanā īļikt vystu,

Voi nūbružõtu senču krystu?

Dominance

22

Kotrs līlõs ar sovu mõku.

Jõ dominēt kõre dora troku,

I nazabeist nu tukšys mucys võrda,

Ka tik tikt pi peirāga solda...

Reti kū skotuvis slimeiba attur,

Reti kas kluseibā myužeibu uzbur,

Ratīs pats gaida, ka slavēs jū cyti,

I vysi syt plauksts, kod dubļūs tu kryti...

Gūdkore volda i patmīla glõsta,

Kautreiba sirdī caur malym jau kõsta,

„Karitēs, võrguļi, - as asmu topā! ”

A skauģi lai grūzõs kai myrūņi kopā.

Nav vysumā myužeigūs vērteibu skalys,

Varbyut tikai mozeņu bērneņu čalys,

Varbyut tikai smaideņš uz mīļõtõs lyupom,

I nauda prīkš krutkys kaimiņim-žyupom...

Draugi

23

Prõts ar prõtu sazatyka,

I vīns ūtram īpatyka,

Smeļūt ideys vīns ūtrā,

Īt caur dzeivi rūka rūkā.

Cyti soka: „Laikam zylī! ”

Jī kai cyukis rūkās silī,

Nazyna, ka saulis stori,

Dora zylu debess kõri,

Kū uz slymim apvainotīs,

Žulti dzeit i attaisnotīs,

Kotrs sprīž pēc poša dūmom,

Sevi pīlāgoj šõm lūmom,

Nu a mes – tik draugi viņ,

I pi kõjis, kū jī miņ...

Dūmys par Apolonu

24

Četru taktu dzinējs golvā,

Indis gāzis maņ ir bolvā,

Kai var svešu dūmu slīt,

Un vēļ degvīlu sev ļīt?

Izplyust jei caur šķērbu kaidu,

Un voi jū as vyspor gaidu?

Benzinu maņ vajag teiru,

Kai Apolonu - eistu veiru!

Vysys drēbis, izgleiteiba,

Tei nav eista patīseiba,

Plyka pīcus metrus stutja,

Lūk, kur paļīk vaļā mutja!

Dzejnīka izvēle

25

Rau, verīs, jauna dīna aust,

Jū gribīs vysu klēpī raust!

Kai meikstu trusi bučot purņī,

Un baurot dzīsmi zvonu tūrņī!

Bet sylta, maiga bõbys rūka,

(kaut poša izaver pēc spūka…),

Glostūt mīlynoj uz deju,

Cik žāl. ka maņi valk uz dzeju…

Ekomīsts

26

Myusu mīstā vyss ir svīstā,

Šmakoukys karņevaļu grīztā!

Vīns pēc ūtra veči mērst -

Pat õrstu rotus syuta *ērst!

Dinaz’s stykla kolnā stõv,

Dīnnaktim tī neons blõv,

Ola upis, čipsu krosti,

Vysi raun ļeidz nūlyuzt mosti.

Jõjem voga prūm nu šaņis,

Lai te smokys nav nu maņis,

Pērkšu zemi meža vydā,

Lai skaudeibeņis nav pat gņidā!

Ekomīstam pāļus ļikšu,

Tikai tai as dzeivs vāļ tikšu,

Sābrus pats sev samekleišu,

Nabyus dzārõju un leišu!

Dzeja, mõksla, danči, dzīsmis,

Nabys dzeiveibai te brīsmis,

Nabys klāvu, nabys mauku,

Nabys ņi õrstu, ņi indis trauku…

Gaisma tuneļa golā

27

Kur muna rūka, kur muna kõja,

Kur jei beja, uz kurīņi gõja,

Voi beja cīmūs rodus apsērst,

Voi paleidzē pūrā vardis apņērst.

Golva vairs natur šmakovkys goru,

Dzārõju apleik kai cyukai soru,

Izīt nu sātys dīndīdā beistūs,

Lai nasatikt pļāgurus rībumā neistūs…

Dajīs pazemis tuneļi rakt,

Lai navaidzātu krutku lakt,

Narkošu terors žmīdz munu gribu,

Īšu as sauļī, moš atrašu „rybu”...

Tryukstūšū „rybu”, kas īgrūžõs maņi,

Kai pīna teļam korteigu gaņi,

Jei byusj i sīva, i mõte - vyss vīnā,

Dzeivošu as kai vardivka pīnā…

Ītaupē dzeivi

28

Čērkst putni bolsā spolgā,

Kod sābris izbrauc Volgā,

Tik vīnu raizi godā -

Maņ smīklys sēžūt Škodā...

Uz kopusvātkim rypoj lānu,

Lai nanūraut jai kaidu krānu,

Jam blokus sīva kai vysta loktā,

A sīvysmõte kai kūrmuļs koktā.

Jys napeipõja i nalītõja šmygu,

Ja sauce bõbõs - rõdē figu,

Un batonus ar dasom jāme akcejõs,

Lai nakrist sīvys sankcejõs...

Bet likteņs dzeipars tryuka,

Un saļima jys kai kauta cyuka,

Taisni tāva kopam vērsā,

Un saprota, ka nu ir ...ērsā.

Tai taupūt vysu dzeivi,

Jys tērgõ sovu breivi,

Un bendē mīsu maigū,

Ar ķīmeji tik zaigū…

Karantinys buļceņis

29

Smolkmaizeišu jyutu dvašu,

Nūst ar „drobj šesnadcatj kašu”!

Gotovs dvēs’li põrdūt valnam,

Bučot *yrsu čurkam malnam.

Tāva pērktos jyuzys nasu -

As kai glupõks šudiņ asu,

Buļceņis maņ prõtu jauc,

Zornys nabolsā jau kauc!

Beidzūt eiforeja - kuņģa prīks!

Kotrs grameņš nav vairs līks!

Spīžu klot pi kryutim laimi,

Kai bolūdeišus - bulku saimi.

Cik jõs maigys, syltys, meikstys,

Nav kai vērša gaļa seikstys,

Na nu itõs sauļis jõs,

Putna pīnā apcaptõs...

Gruzijas PSR, Telavi 1981 oktobris, Padūmju Armeja

Kur skrīsi?

30

Murdā zivs ar spāku ļīn,

Začeits kõpustūs jau skrīn,

Bite, trokõ, uts jau slauc,

„Zaporā” jau sābris trauc.

Dzeivis skrituļs raiti grīžās,

Dīvi rāc kai ļaudim svīžās,

Plykom mīsom nõtrõs perās,

Myuža laiks uz ļeji sverās.

Un kod nõvis stunde klõt,

Naklīdz cylvāks: „Paglõb, mõt! ”

Vysam beigys - nau kõ meļst,

Atļīk tik kai kūkam kaļst...

Kuram garõks?

31

Apkõrt tauta tymsa, sveša -

Kai nu Holivudys treša,

Beistūs īzīt ļaudīs, īlõs,

Kur cik spēj vīns ūtram līlõs!

Līlõs tys, kam sīva gleita,

Līlõs pat ja mõga seita,

Līlõs bomži zīmys solā,

„Myusu krutka nav vēļ golā! ”

Nu bet bogõtī dzīd braši:

„Vaši dzeņgi stali naši! ”

Jī prīkš sevis vaļstis byuvei,

Myusim važys cīšõk skryuvei...

Bārni līlejās ar „gaiļim”,

(vinnei tys, kas ir nu Praiļim...)

Mõjsaimnīcis līlej kačus,

Tai kai mednīks šautūs začus.

Meklēt gribīs līlejamū,

Tai kai olu izlejamū,

Tikai nav maņ ņikõ taida,

Jo pat sātā nav kas gaida...

Vyspõr maņ i sātys nav,

Mokā nauda soka: „Čau! ”

Varbyut līlētīs ar tū,

Ka võrdu zynu raksteitū?

Voi ar tū, ka debesjumā,

Radzu zvaigznis, bet na rumā,

Un ka žālums maņī volda,