Astronomija

Neesmu astronomiju maaciijies. mammai bija Astronomijas maaciibu graamata no vinjas vidusskolas laikiem, nu un nedaudz, kad apguvu navigaacijas ziniibu pamatus. Taapeec tagad esmu nezinjaa - kaa tas taa var buut - saules te nav, toties meeness ir! Un viena aarkaartiigi spilgta zvaigzne, visdriizaak taa laikam planeeta Veneera. Tagad gan jau pusdienlaikaa debesis paliek aizvien gaishaakas, bet pirms meenesha, kad pirmo reizi to ieraudziiju, shkjita, ka taa baaka, vai varbuut pat NLO! Shonakt skats spociigs - esam shaurumaa starp Shpicbergenas kalniem. Meeness gaismaa tie baalizilgani ar melnaam akmenju nogruvumu sviitraam, juura praktiski melna. Debesis peleekas - un redzams tikai Meeness un Veneera. Kur taas paareejaas zvaigznes - zini nu! Tikai melns un balts - bet pameegjini to uzgleznot! Ne velti saka, ka automashiinai balta kraasa ir visgruutaak atjaunojama, jo baltaas kraasas nokraasu un tonju bezgaliigi daudz. Pareizaak pat buutu - no melna liidz baltam. Jo vispaar jau ne melns, ne balts - taas nav kraasas. Tikai ideaali atstarota vai pazudusi gaisma. Jo melns ir tas, kas gaismu aprij. Jo mees, cilveeki, redzam gaismu, mees neredzam viens otru, tik to gaismu, ko pashi atstarojam, bet varbuut daudz vairaak cilveekaa ir neredzamaas sastaavdaljas, taa, kas gaismu aprij. Muusu Visums sastaavot no redzamaas mateerijas un melnaas mateerijas, kuras ir krietni vairaak par redzamo. Visas zinaamaas zvaigznes un galaktikas ir knapi piektaa dalja no kopeejaas visuma masas. Taa arii sauc to neredzamo - melnaa mateerija. Pirms 13, 7 miljardiem gadu, kad veel nebija telpas un laika, peekshnji no bezdimensiju punkta uzpuutaas burbulis un radaas telpa un laiks. Un apmeeraam 30milj. gadu tai telpaa bija tikai melnaa mateerija. Veel peec apm. miljarda gadu izveidojaas Piena celjsh, muusu galaktika. Pagaaja 9 miljardi gadu un radaas Zeme - protozeme. Tas ir - pirms 4.56 miljardiem gadu! Pirms 3.9 miljardiem gadu - dziiviibas pirmsaakumi. Vajadzeeja 1.8 miljardus gadu, lai uzrastos vairaakshuunu organismi. Vajadzeeja tikai 0.9 miljardus gadu, lai tie radiijumi saaktu izjust vajadziibu peec seksa. TAS pirmo reizi notika pirms 1.2 miljardiem gadu. Pirms 370 miljoniem gadu 70% visa dziivaa izniika. Pirmie greeku pluudi? Un peec tam saakaas - kjirzakas, vardes un tad jau kaa no paarpilniibas raga. Pirms 225 miljoniem gadu paraadiijaas pirmie ziidiitaaji. Pirms 66 miljoniem gadu atkal viss gandriiz izniika, dinozauri jau pilniibaa. Pagaaja veel 64 miljoni gadu un radaas cilveekveidiigas radiibas. Tie gan dikti atshkjiiraas no muusdienu cilveeka, vajadzeeja paiet veel vairaak kaa miljonam gadu, lai pirms nepilniem 200000 gadu izveidotos tas, kas esam visi Zemes cilveeki. Cilveeku civilizaacijas, attiistiibas vecums ir tikai 6000 gadu. Un, ja kas, peec 4 miljardiem gadu Piena celjsh sadursies ar Andromedas miglaaju, bet muus tas vairs neskars, Zeme jau, visdriizaak, buus izkususi Saules - sarkanaa giganta skavaas. Tas viss vairaak man, smalkaak redzams she - http://www.sciencealert.com/this-timeline-shows-the-entire-history-of-the-universe-and-where-it-s-he


aded