|
|
limonija dienasgrāmata
| Otrdiena 06-09-2016 18:06 |
|
20 116 |
Gribi - tici, negribi - netici...Stāsta Aleksandra Čaka daiļrades pētnieks Valdis Rūmnieks: "Viena no mīklām, ko man nav izdevies atminēt, - kā viņš tik radikāli mainījās kā dzejnieks. Lielā apjomā esmu lasījis Čaka daiļrades sākuma posma dzejoļus, tajā skaitā pirmos, ko viņš rakstīja 1922.gadā, kad atgriezās no Krievijas, un kurus nosūtīja Andrejam Jesenam uz Jaunības Tekām. Tie ir bēdīgi, švaki, diletantiski, nevarīgi Poruka pakaļdarinājumi. Bet jau pēc gada - 1923.gadā - notiek dīvains, radikāls lūzums, kas man līdz šim nav izprotams. Atmodas sākumā es Maskavā Centrālajā literātu namā lasīju lekciju par Čaku, tur rādīja arī iestudējumu par dzejnieku. Pēc pasākuma man pienāca klāt kāda Maskavas studente, izteica komplimentus par lekciju un pēkšņi paziņoja:"Es zinu, ka Čaks ir saticies lidojošo šķīvīti". Tajā brīdī es nodomāju - viņa ir jukusi. Taču studente turpināja:"Tas notika 1923.gadā". Gadskaitlis mani samulsināja. Sapratu, ka viņa ir pētījusi Čaka biogrāfiju un daiļradi, jo minēja dzejoļu nosaukumus, jautāja, vai esmu pievērsis uzmanību tam, ka tajos ir daudz zaļās krāsas. Zaļā ir kosmiskā krāsa, un tas lielā mērā izskaidro studentes pieņēmumu. Varētu palikt pie tā, ka studente bija salasījusies ezoteriskas grāmatas, taču ir daudz neizskaidrojamu faktu, kas saistīti tieši ar 1923.gadu. Pirmkārt, lēciens no absolūti diletantiskiem dzejoļiem uz darbiem, pēc kuriem mēs pazīstam Čaku, ir pārāk radikāls. Otrkārt, Čaks strauji maina rokrakstu. Sākotnēji viņš raksta sīkiem burtiem, kas mazliet gāžas atpakaļ, bet turpmāk rokraksts ir glīts, burti taisni, tie vairs negāžas atpakaļ. To arī rokrakstu pētnieki nevar izskaidrot".(Ievas stāsti, 02.09.-15.09., 9.lpp.)
Kā te lai žoklis neatkaras aiz brīnumiem? Var jau padomāt, ka pētnieks meklē lētu popularitāti, bet...neizskaidrojamais gaida izskaidrojumu;) Vai kāds no Čaka daiļrades faniem ir ko tamlīdzīgu dzirdējis? Es pieļauju, ka manā studiju laikā par tādām lietām runāt neviens neuzdrošinājās - kā ir tagad? |
Tinte: Kādi tur citplanētieši! Gan jau pēc Holivudas labākajiem paraugiem izgāja intensīvos kursus glītrakstīšanā, bet dzeju viņa vietā rakstīja dvīņubrālis, kurš tika turēts slepenā istabā un nevieam netika rādīts. #1 2016-09-06 18:24
joga: Čadarainī bija iemitinājies svešais,vārdā Čaks! #2 2016-09-06 18:40
limonija: Hmm...Ja nomaina uzvārdu, dzīve var apmest kūleni:) #3 2016-09-06 19:08
riks086: Vai tik tas nebija (tikai minu, bet neapgalvoju) iemīlēšanās iespaidā? Milda Grīnfelde gadījumā neuzradās 1923.gadā,vai tomēr vēlāk? Kaut gan, ja tad būtu tik vienkārši, tad Rūmnieks to jau būtu atkodis.... #5 2016-09-06 19:21
limonija: Ar Mildu viņš iepazinās trīsdesmitajos, kopā viņi bija kopš 1943.gada. Tajā mistiskajā periodā viņam patika klasesbiedrene Lonija(Leontīne) Rundele, tad nāca Angelikas Blauas periods, pa vidu nekā nopietna - kaut kas it kā ar Austru Skujiņu, tad apprecēja Anitu Bērziņu, kura emigrēja, pēdējā bija Milda:) Pētnieki uzskata, ka viņam bijušas 4 Mūzas. #7 2016-09-06 20:02
neratni_stasti: Varbūt Rūmnieks gribēja radīt intrigu, bet izskaidrojums tiešām varētu būt pavisam banāls :) Man arī liktos saprotamāks kāds, khm..., variants, ka Čaks vai nu ir stipri iedvesmojies vai palīdzējis kādam publicēties, kurš pats atklāties nav vēlējies. #6 2016-09-06 19:38
Pārējos 13 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
