attapšanās

Trīs nedēļas pirms aiziešanas Fogele slimnīcā piedzīvojusi klīnisko nāvi, kas ļoti mainījis līdz šim gana kareivīgo un skarbo dāmu.

"Pēkšņi viņas čaula – lepnuma, lielības un visvarenības bruņas – bija nost. (..) Viņa visa no šausmām trīcēja, teica, ka redzētais ir tik briesmīgs, ka nespēj to izstāstīt. Izmisusi viņa vaicāja, ko lai dara, lai tur nebūtu jāatgriežas, " par Fogeles sajūtām pēc atgriešanās no viņsaules pastāstījusi ģimenes draudzene.

Pēc pārdzīvotā Fogele vēlējusies sastapt savu māti, kura dzīvo sociālās aprūpes centrā Jūrmalā, un abām īsi pirms Intas aiziešanas mūžībā izdevies izrunāt senās domstarpības un izlīgt. Emocionālās tikšanās laikā Fogele ar māti un viņas draudzeni arī kopīgi skaitījušas Tēvreizi.

"Inta apzinājās, ka daudziem cilvēkiem darījusi pāri, un par visu vairāk vēlējās par to lūgt piedošanu, " atklājusi Kalniņa, kura uz slimnīcu pēc Fogeles pieprasījuma atvedusi arī mācītāju, lai viņš uzklausītu grēksūdzi.

Pēc tās Fogele draudzenei sūdzējusies, ka viņai bijis grūti runāt, jo traucējis klepus. "Viņa izteicās, ka tas, "kas sēdējis iekšā", nav ļāvis ar mācītāju runāt."

"Viņa gulēja uz grīdas pozā, kādā bēbītis dzimst, " žurnālam "Kas Jauns" atklājusi ģimenes draudzene.