Dienasgrāmatas (blogi)

fargo, 26-05-2016 10:13		10 11
On Suffering, Free Will, and Pinocchio *"Try to exclude the possibility of suffering which the order of nature and the existence of free-wills involve, and you find that you have excluded life itself." C.S. Lewis,* The Problem of Pain God created us to be the objects of His love. In order to love us He had to create us with free will because to love or be loved one must have a choice. In order to have free will, the option to choose badness must exist. And, because God is just, if we choose badness, it will cause suffering. Gepetto created Pinocchio out of his desire to have a son. Before Pinocchio became a boy, Gepetto`s love for Pinocchio was a love not really realized. Once Pinocchio became a boy, he had free will, including the will to do wrong. Pinocchio choose to do wrong, and he suffered because of it. If Gepetto really loved Pinocchio wouldn`t he have protected him from suffering? The simply answer is, "no." In order for Gepetto to fully love Pinocchio and for Pinocchio to experience Gepetto`s love, Pinocchio had to become a boy. In order for Pinocchio to truly be alive, he had to be a boy with a free will. And once free will is involved, it necessarily entails suffering, because the alive person will, at times, choose to do wrong. It is no different with God. In order for us to really be alive, we must have free will. In order for us to truly be able to feel and express love, we must a free will. And if we have a free will, there naturally will be suffering because, at times, we will choose to do wrong. It is not God`s fault that there is suffering. Suffering exists because we have a free will. We must have a free will in order for us to be truly alive, and to truly feel God`s love. avots > http://cslewiswisdom.blogspot.com/2011/06/on-suffering-free-will-and-pinocchio.html

Komentāri

PatiesibasKalns: Isn´t free will about your own personal choices?
And if it is? How come we choose to suffer?
Who would choose a suffering in his full mind? And why?

2016-05-26 16:55

fargo: ja tu gribi uzsildīt ēdienu, tad tev ir nepieciešams ugunskurs un vai tad tu neizmanto uguni sev par labu? bet vai tad tava roka nesadegs, ja tu darīsi muļķības vai aizdedzinasi mežu?
bet izdari apziņas eksperimentu - iedomājies, ka uguns nespēj nest postu, tikai labu? vai tāda uguns varētu pastāvēt dabā?

2016-05-26 17:00

PatiesibasKalns: Dabā daudzi fenomeni pastāv, bet jā tāds uguns diez vai, bet ne jau par to ir runa.
Bet nu tu salīdzini morāles normas, pienākumus pret tuvākajiem, un vispār ētiku kā ar neatbildīgu spēlēšanos ar uguni vai staigāšanu par naža asmeni.

Cik vājš ir dievs ja viņam speciāli jārada kaut kādi radījumi, lai tikai būtu kāds kas par viņu priecājās. Cik vājš ir dievs radot cilvēkus par kuriem viņš labi zin ka nekad nebūs iespēja iepazīt dievu vai veikt pareizās izvēles.
Cik ļoti egoistiskam ir jābūt kādam, lai sūtītu uz elli labus cilvēkus un pieņemtu savā galmā slepkavas izvarotājus zagļus utt. Tikai ar mazo noteikumu ka jātic. Tam ko tu dari dzīves laikā nav īsti nozīmes ja beigās palūdzies. Un tu vari būt labākais cilvēks pasaulē, bet nedod dievs nomirsi bez lūgšanām.

Un kādēļ, lai vispār visu varošais dievs taisītu tādus kroplus radījumus kā cilvēks kādēļ visiem nav naturāli dota iespēja nepieļaut brutālas melnas kļūdas?

Dzīvnieki nenogalina dēļ emocijām vai alkatības. Tad kādēļ visu varošajam bija tik grūti ielikt savas radības kroņa uzbūvē tādas elementāras lietas kas ir katram pat viss mazākajam radījumam? Pat parazīti nedara to prieka pēc, bet tādēļ ka jāizdzīvo.

Ja dievs jau zin ko es darīšu.. Par kādu brīvu gribu mēs te varam runāt? Ja viss jau ir izlemts? Viņš zin kam es ticu kādas izvēles es izdrīšu un visu kas notiks. Kādēļ viņš mani izveidoja par ateistu? LAi es mocītos elles mokās?

Tas nav mans dievs kurš nāk tikai ar noteikumiem un sodiem un kaut kādām neattaisnotām prasībām, kad viņam pašam mainīt sliktās lietas pat neprasītu sekundi.

Tāds dievs vairāk izklausās pēc Ādolfa Hitlera..

2016-05-26 17:15

fargo: uguns ir kā piemērs, tomēr, tu neatbildēji. nekas.
mēs neesam "speciāli radījumi". mēs esam radības apogejs. miesa un gars vienā. mēs esam kaut kas pat īpašāks par enģeļiem. jo pat tiem radās skaudība uz cilvēku. kas bija kails un nekas. uz ko skaudība? ko apskaust tik pārākām būtnēm kailā cilvēkā?
"radīsim cilvēku, mums līdzīgu."
tur.
jo pēc pārbaudījumiem tiks piešķirta mūžība. bet tagad ir jāmācas.
es ļāvu meitai krist uz asfalta. dēļ tā, ka esmu cietsirdīgs pret savu bērnu, kuru tā mīlu? es ļāvu darīt, jo vardi, desmit reižu teikti ir palikuši ceļā līdz apziņai. viņai bija jānokrīt, lai saprastu. manis teiktais nelīdzēja izpratnei. cik man bija bail, kad es redzu, paredzu to, kas notiks. bet es varu pasargāt vienu reizi, piecas reizes. bet ko man darīt, kad manis klāt nebūs? kas sargās, ja ne viņas pašas apziņa? tāpēc, man bija jāļauj krist un sasities, lai tie vairs nav tikai mani vārdi, bet neapdomības sekas kļūtu par kādas apzinīgas būtnes personisko pieredzi.
mums ir jādod brīvība būt. bez tās nevar. nebūs iespējams. kā lai dod mūzības atslēgas kādam, kas neizjūt atbildību, neapzinas likumu un nespēj paredzēt sekas savai rīcībai. to nevar.

2016-05-26 17:33

PatiesibasKalns: Bet dievs jau to visu zina pēc tavas uzskatu sistēmas. Arī lūgties nav vērts, jo viss jau ir izlemts. Un kas mēs tādi lai stātos dieva plāniem ceļā ar savām mirstīgo lūgšanām. Un ja tas viss jau ir izlemts dievs tiešām nevar pār mani spriest. Jo viņš jau zināja kas es būšu un pēc kādiem likumiem dzīvošu.
Tu runā par mācīšanos no kļūdām un ka cilvēks nevar mācīties no citu kļūdām un tas ir absurds un pilnībā aplami. Jo man nevajag nevienu nosist, lai zinātu ka tas ir slikti. Man nevajag dievu, lai zinātu ka zagt nedrīkst.

To sauc par veselo saprātu...

2016-05-26 17:40

fargo: man liekas, ka tu gribi, lai viss būtu izlemts tavā vietā. bet tā nav. tā viena no atziņām, spēja uz savas vainas atzīšanu. tā ir tik svarīga. ko īsti nozīmē atzīt vainu? tas aplieicna personas atzīšanu uz atbildību. jo kā var būt vainīgs, ja nav brīvības un nav lemšanas? bet tikko cilvēks atzīst savu brīvību, viņš atzīst arī savu atbildību.
bet kā tiek kalta dzelzs zem āmura, tā tiek kalta cilvēka dvēsele ar paša cilvēka dzīves gājumu un apziņu. kurš vēl stringrāk un smagāk lai tiesātu kā pats cilvēks redz sevi un pazīst savu sirdi?
tu saki, ka mācīšanās no kļūdām ir absurds. bet kā tu mācies? vai tad tavu valodu zināšanas nebija kļūdu pavadītas? vai tava gramatikas izpratne? vai tu iemācījies slaucīt dibenu pirmajā reizē, vai to iemācijies pamazam, caur kļūdām? te mēs pieskaramies vēl dziļākam jautājumam, bet tas, varbūt, citu reizi.

2016-05-26 17:55

PatiesibasKalns: Uzņemties atbildību nav tas pats kas uzņemties vainu it īpaši ja tā nav tava vaina.
Bet jā atbildība par savu dzīvi iet vairāk roku rokā ar maniem dzīves uzskatiem par cik es neticu dievam.
Es saku absurds ir, ka tev ir pašam jāpieļauj kļūdas un vēl pie tam vairāk kārtīgi, lai no tām mācītos. Šis ir absurds apgalvojums.
Tavā piemērā labāk būtu teicis ka ātri iemācāmies, ka bez papīra slaucīties nav pati labākā ideja.. ;) Man nebija un šaubos ka vispār kādam bija gadiem ilgi jāstudē kā slaucīt pakaļu..

2016-05-26 18:02

Pārējos 3 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.

Dienasgrāmatas (blogi)

On Suffering, Free Will, and Pinocchio