Vēstule

Tev vēstuli rakstu, bet pietrūkst man tintes,

Un pildspalvu mērcu Daugavā es.

Un atkal uz lapas stāj rinda pie rindas-

Maza daļa no viļņa manas domas tev nes.

Maza daļa no viļņa, kas plūdis gar krastiem,

Kur medainiem ziediem liepas šovakar zied,

Te laikam ir vieta , kur vārdi var rasties,

Lai pieburtu laimi, kad ūdens tā iet....

Lai pieburtu laimi...Bet kas tad ir laime?

Kada viņa man bija, kāda būs viņa man?

Laikam labāk to pazīst bišu darbīgā saime,

Kas no ausmas līdz rietam liepu pazarēs san.

Varbūt jāpiedzimst pašam ar laimīgu sirdi,

Un ar laimīgām acīm jāredz pasaulē viss.

Varbūt laimīgs ir tas, kurš no laimes prot šķirties,

Kad tās trīsoša blāzma vēl nav sākusi dzist...

Varbūt zemoties vajag un kurpes tai tīrīt,

Varbūt laimi tā ilgāk pie sevis var siet,

Nē, tāda nav laime! Tā ir lepna un tīra,

Tā ar sidraba krūzi uz Daugavu iet!

/Ārija Elksne/