Dienasgrāmatas (blogi)

dzerajs_zanispicka, 25-03-2016 11:45		2 79
Šņabis un ola. Es sēžu trīcošs-ir piekdienas rīts Ir galva tik briesmīgi smaga Un prātiņš pavisam miglā tīts Ar trīcošām rokām es meklēju viņu Tik grūti ir atrast un sataustīt Savu vienīgo draugu-pudeliņu Tikai tas spēj mani izstumdīt Ar trīcošām rokām es ieleju glāzē Šo burvīgo un vēso šņabi Jo jūtos kā panīcis pūpols vāzē Bet drīz jau sajutīsos labi Un paceļot glāzi, pie mutes lieku Lai beidzot manī rodās spēks Tā gribās izjust vēlreiz prieku Kaut arī varbūt, tas ir grēks Un beidzot jūtu silto šalti Kas pa manām dzīslām skrien Man pieglaužas peļuki balti Kas no istabstūra ārā brien Un te es redzu uz galda stāv ola Tā skatās uz mani un acis bola Un es prasu olai Ko skaties uz mani un acis boli Tā spītīgi skatās un nebilst ne vārda Un mani tas sāk tracināt... Un ņemu to pret galdu ārdu Jo nav ko mani kacināt https://www.youtube.com/watch?v=BkB6JrZAkeY

Komentāri

limonija: Nav ļaunuma bez labuma - tas laikam jauki, kad baltie peļuki pieglaužas...:D

2016-03-26 13:41

dzerajs_zanispicka: Jā,viņi tik mīļi un pūkaini.:)

2016-03-26 16:58

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.

Šņabis un ola.