|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| fargo, 12-03-2016 04:46 |
|
19 30 |
nakts pārdomasLullaby
cilvēki ieslīgt pagātnes kļūdās un mēģina tās labot, lai arī nevar. nevienam cilvēkam nav laika mašīnas, lai labotu darbus. nevienam. bet cenšas. un nesanāk. jo... sanākt nevar. kaut ko notikušu nav iespējams padarīt par nebijušu.
un pagātne kļūst par indi. tā saēd cilvēku, viņa apziņu, paļāvību uz citiem. arī uz sevi. bet pilnīgi bez tās nevar. lai tikai nav parāk daudz.
laika mašīnas. mēs esam būtnes, kas dzīvo nākotnē. padomā par to. mēs daram tagadne, bet prāts ir gandrīz vienmēr nākotnē. algoritmi. tādas kā loģikā veidotas laika ceļošanas mašīnas, kam ir dots veidot nākotni.
tagadni ir tik grūti noķert. tā atrodas starp pagātni, ar visiem tās rēgiem un priekiem un plāniem uz nākotni, ar tās sapņiem par labo un bailēm par slikto.
vienīgi miesa. tā turas pie tagatnes. bet prāts, tam nepastāv laika barjera, kuru miesa nespēj parvarēt. tas uzbur ainas no nākotnes. tas neļauj aizmirst pagātni.
kā remarkam bija... lai cik tālu prāts lidotu un augstu, tev ir jānolaižas līdz urinēšanai. un tas nav izbēgami. vai tas ir slikti?
miesa ir devusi tik daudz raižu! bet cik prieka? un... tagadnes. man liekas, ienīst miesu nozīmē ienīst tagadni. varbūt ekskrēcija nav skaistākais un labākais esības mirklis, bet... tava mīļotā cilvēka tev gatavotās pusdienas ar salātiem izliktiem sirds formā ir?
dots pret dotu. tagadne.
slimības nomoka ķermeni un garu, bet ķermenis ir tāds pats nepilnīgs kā tavs gars. tie abi... "feilo". katrs savā veidā. paliek raksturs. tas tik stipri ietekmē abus.
bet gars... cilvēka gars ir lepnīgs sevī. kas dod to pārākuma apziņu pār citiem, pat ja gars sevi zina un zina katru kļūdu no pagatnes. kā tas uzstājas pret veselo sapratu. tā balsi.
tā ir mana Dieva apziņa, kas strīdas ar manu dumpīgo garu. lepnību. es baidos pazaudēt sevī šo mērauklu un enkuru. laikam, vairāk par visu.
nākotne. bet tā notiek vispirms apziņā. tikai tad tā top. pat ja tā ir citu cilvēku radīta realitāte.
tik maz vērtību, kas tādas paliek vienmēr. uzticība. cik tā ir maziņa, kad iesēta, bet par ko spēj izaugt.
kas es gribētu būt. kas es būšu. par ko tapšu, varbūt transformēšos. cik daudz te ir atkarīgs no gribaspēka. kā tā trūkst, kad to vajag daudz.
"ja jūsos būtu ticība kā sinepju graudiņš, jūs pavēlētu tam kalnam un tas jus paklausītu". tā tas varētu but. cik daudz var, varētu, būtu iespējams, ja noticetu, ka to izdarīt var. gars. cilvēka gars. Dievam līdzīgs.
|
puuuka: Likt pēdas Tavās pēdās un neskatīties atpakaļ
Viss, kas aiz manis bijis izplēnējis jau
Kaut arī pakritu Tu mani piecēli
Un manu sirdi atkal un atkal mazgāji
Ar Tevi man mierīgs prāts
Un bailes nenomāc
Es droši iešu uz priekšu tik ar Tevi vien #1 2016-03-12 07:23
fargo: kas tas ir? #3 2016-03-12 15:57
limonija: Labs! Sasmējos par Remarku:D Vēl tiešāk par šo bija Feihtvangeram romānā "Riebīgā hercogiene" - citēšu aptuveni - "ir tikai dažas patiesas baudas - labi paēst, padzert, pēc tam urinēt un defekācija(smalki izsakoties), labi izgulēties, sekss..."Pēc Maslova - apakšējais vajadzību līmenis...Kā tarakāniem vai siseņiem:) Pat augstakajiem dzīvniekiem ir arī emocijas un vajadzība sirsnīgi komunicēt ar savu saimnieku/sugasbrāļiem;) #2 2016-03-12 12:30
fargo: smieklīgi. sasmējos, paldies. #4 2016-03-12 15:58
puuuka: Vienas skaistas dziesmas vārdi:)....neskaties atpakaļ pagātne paliek tur...aiz muguras:) #5 2016-03-12 16:36
fargo: gribu to dzirdēt. kā sauc dziesmu? #6 2016-03-12 16:39
puuuka: ieliec googlē/ Likt pēdas Tavās pēdās /...un klausies,man viņa ļoti patīk,viena no manām mīļākajām:)...pēc tam pastāstīsi:) #7 2016-03-12 16:43
Pārējos 12 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
