|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Rinkulis, 15-02-2016 15:47 |
|
2 37 |
Kas mums liek turēt acis ciet?Pirms dažām dienām saskāros ar situāciju, kas pēc būtības nav nekas jauns, bet nekad nebiju par to domājis dziļāk. Runa ir par cilvēku nepārvaramo tieksmi atbalstīt un pieturēties pie kaut kādām idejām/sistēmas, kas nav ideālas. Tās varētu uzlabot, darīt kaut ko savādāk, domāt savādāk, nonākot pie varbūt labvēlīgāka iznākuma/sasnieguma vai vismaz noteikti, ka savādāka. Īsais formulējums varētu skanēt - kāpēc cilvēki nevēlas mainīt savu dzīvi/uzskatus, pat ja viņiem tiek parādīts, kā to izdarīt, kur ir trūkumi un kādi būs ieguvumi...?
Reiz spriedelēju ar savu labu draugu par šo un to....viņam un arī man patīk veikt domu eksperimenus - no sērijas kā būtu, ja būtu. Runājoties aizrunājāmies un es pasviedu domu - kas notiktu, ja tiktu atslēgts internets (vienkārši vienā dienā - puf un nav interneta), un kas notiktu, ja pazustu elektrība....Cilvēks inteliģents, ar augstāko tehnisko izglītību - es teiktu domājošs, bet šajā reizē viņš mani pārsteidza. Es biju iedomājies esejveida atreferējumu viņa izpratnē, kā mainītos sabiedrība pie šādiem scenārijiem, ko pats darītu utml. Nu vienkārši domu eksperiments. BET...tā vietā es saņēmu - kā nebūs interneta? Tā nevar būt tāpēc ka tā nevar būt...Kurš viņu atslēgs? Kurš dos atļauju? Nu nē - tā nevar būt. Nu skaidra lieta, ka elektrības jautājumā tieši tāda pat atbilde. Es vēl mēģinu paskubināt - nu labi - aizmirstam par tehniskajiem aspektiem, kā tas notiktu, bet ja nu tas notiktu - hipotētiski. Atbilde: beidz, tā būt nevar. Un tad man rodas pārdomas - vai tā ir nespēja iztēloties kaut ko - iztēles trūkums (viņa gadījumā nē - es taču ļoti labi zinu), vai tā ir konkrēti šādu ideju nevēlēšanās/nespēja pieņemt? No domu eksperimenta pasaule taču nesagrūtu. Jā - šis gadījums man atausa atmiņā šī nesenā notikuma kontekstā, jo cilvēks centās atšaudīties ar formālitātēm nevis attīstīt domu (iet uz priekšu) - kā cilvēcei tikt galā ar tādu ķezu. Tā nevar būt, kurš to atļaus, kurš būs tas atbildīgais - valdība to nepieļaus utt, bez maz vai kur tas rakstīts, ka tā var notikt.
Nu tad lūk, nesenais notikums skāra vairs nevis mūs divus bet gan jau plašāku, ap 10 cilvēku, grupu, kurā tika apspriestas - nav svarīgi, bet ar likumdošanu, un to praktisko ievērošanu no valsts puses saistīti jautājumi. Izmantojot elementāru loģiku es mēģināju parādīt, ka var savādāk risināt sasāpējušos jautājumu un ka visticamāk panākt sev labvēlīgu lēmumu. BET...tā kā tas saistās ar gadu gadiem ierasto sistēmu, kuras autoritāti vairs neviens nemēģina apstrīdēt (bet izmantojot visparastāko loģiku ir redzami caurumi - pamatoti caurumi), publika nebija gatava pieņemt šādu ideju. Un atkal sākās - kur tas rakstīts? Kāpēc? Pilnīgi bērnišķīgi un nepārdomāti pretargumenti sāka birt. Vienvārdsakot - 100% idejas noliegums - nevēlēšanās to pieņemt, kur nu vēl attīstīt un pārspriest. Pat neizvērsās diskusija - kas notiek ja ir tā un kas notiek ja ir šitā - nē - tu esi idiots, kur tas rakstīts, mums tāpat labi, bet ak vai vai vai, kā tā valsts man dara pāri.
Paradokss? Ļoti spēcīgs ir tas uzskatu būris - laikam ne katram lemts izlausties.
|
well: Ak, vai! Cik liela sabiedrības daļa izvēlas neredzēt acīmredzamo! Jo tā ir ērtāk. Vieglāk. Cilvēki izvēlas nezināt savu diagnozi. Reizēm tāpēc, ka ir pārliecināti,ka mainīt jau tāpat neko nevar. Izvēlas neredzēt krāpšanu attiecībās. Jo baidās no pārmaiņām. Un no sāpīgās atziņas, ka neesmu gana labs tam otram. Kādreiz vienkārši domāšanas rāmītis par šauru, lai saskatītu alternatīvus scenārijus. Un negribas jau atzīt to, ka procesora jauda nevelk... #1 2016-03-21 10:13
hashashiin: Ja šis vēl kaut kādā mērā ir aktuāli un pareizi sapratu, tad jau pašas domu eksperimenta premisas ir aplamas - uzskatīt kaut ko ideālu par iespējamu vai arī mānīt sevi ar laicīgas varas visvarību - tas ir tā.. panaivi. Pēc tam, arī pārliecība, ka mana ideja ir labāka par citu cilvēku ideju, visbiežāk ir pašapmāns, subjektīvs spriedums. Arī tehniski izglītoti cilvēki ir pakļauti šīm lamatām.
Un, kādēļ pretestība - pirmkārt, status quo apdraudēšana ar jaunievedumiem; otrkart, piepūles (enerģijas) nepieciešamība jaunieveduma integrēšanai esošajā priekšstatu un rīcības modeļu sistēmā; treškārt, jaunieveduma seku neparedzamība, jo vienmēr iedarbībai būs vairak par vienu rezultātu.. tādēļ metaloģika ir: labāk neideālais ar paredzamiem trūkumiem, nekā netestētais "ideālais" ar daudzajiem riskiem. Jaunievedumus var mēģināt uzspiest ar varu vai iemarketēt. Tas īsumā. #2 2016-04-01 18:57
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
Nopelni? (9)
Kuram latvietim ir piešķirta Ukrainas pilsonība. Par kādiem nopelniem?
Politiskā delikatese (12)
Latvieši, ja zinātu kā mums veicas, esam Eiropā ar saudzējošiem priekš vairākuma laika apstākļiem, pie mums nevar ...
|
