![]() | |||
|
Iepazīsties
510 lietotāji on-line
117 jubilāri
Populārākie
Iztaujāšanas centrs
Vakara plāns
Skaties
Foto albumi
Foto vērtēšana
Lasi un piedalies
Pieredzes apmaiņa
Interešu grupas
Dienasgrāmatas
Dzejoļi - dzīvā dzeja
Noderīgi
Sapņu tulks
Filmas, kino
Apsveikumi
Par oHo.lv
Palīdzība
Atsauksmes
Reģistrētiem lietotājiem
Reģistrēties
Aizmirsu paroli!
|
siikaa16 dienasgrāmata
tool: Uztveres koordinaatu sisteemas atskaites punkta nobiides metode.
Paliidz. Tachu neaizraujies ar taas pielietoshanu. #1 2016-02-11 11:57 Rinkulis: Luksafori ir tā atregulēti, lai nepārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu, bez apstājas varētu braukt (Zaļais vilnis). Uz Čaka ielas tas ir ļoti izteikti. Tā kā gājēji mēdz būt dažādi, tad viņiem ir daudz grūtāk novērot zaļo vilni, bet kaut kādiem statistiski vidējiem, kuru iešanas ātrums saskan ar luksaforu iedegšanās laikiem - tas šad tad izdodas. Avārijas utt - tā ir ikdiena. Bieži šķiet - nu viss iekritu, būs korķis, bet nepaiet ne 5 min un viss jau nokārtojies, tik vajadzēja pacietību.
Tā ka tā ir vienkārši dzīve...ne veiksme, ne neveiksme. Citreiz būs tā, citreiz savādāk. Par kārtīgu veiksmi varētu uzskatīt nāvējošas lāstekas nokrišanu 20 cm pirms taviem pirkstgaliem, Vai izdzīvošanu aviokatastrofā, kur no 279 pasažieriem idzīvojuši labi ja 2. Ar to es domāju, ka veiksme, tas ir personai labvēlīgs iznākums MAZVARBŪTĪGA labvēlīga iznākuma gadījumā. #2 2016-02-12 08:21 scheriff: Nekādu pasaku. Reāli no manad dzīves. + - 24 gadu vecumā man konstatēja neārstējamu, nāvīgu slimību. Laiks aptuveni vēl 10 gadi. Zini kas ar mani notika? Es tanī dienā emocionāli nomiru. Es sapratu ka nevarēšu būt labs vīrs un tēvs, jo manis vienkāršj nebūs. Dzīve izmainās, nevienam nav par to jāzin, es turpināju izlikties ka esmu dzīvs. Neviens neko nepamanīja. Šodien man ir 35. Divus gadus atpakļ es aizgāju painteresēties kāpēc es vēl esmu dzīvs. Uztaisīja analīzes un pateica man ka es esmu brīnums. 20% pacientu slimība pati no sevis pazūdot. Medicīna to nevar izskaidrot. Yes! Mana otrā dzimšanas diena. Pirms daudziem gadiem es samierinājos un nomiru, pirms diviem augšāmcēlos. Šodien man ir 35g, nav ģimenes, nav bērnu, nav mīļotās, bet trakākais ir tas ka dzīvs arī vairs nejūtos, jo nespēju būt vieglprātīgs. Pasauli redzu daudz savādāk. Interesanti, vai man ir paveicies? Kaut nekad nebūtu aizgājis pie ārsta.
#4 2016-02-13 14:23 Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji. |