Dienasgrāmatas (blogi)

fargo, 25-12-2015 01:54		8 33
par valodu šodien daudz domāju par dažādām lietām. funktieris aizmaldas kaut kur, tad atpakaļ. bet es domāju par valodu, par mūsu galveno komunikācijas veidu ar citiem. un īstenībā, pašiem ar sevi. vai tu vari runāt ar savu apziņu, neizmantojot sev pieejamo valodu? valoda, vārds... tie ir kā atslēga apziņai. bez tiem tās nav. nav iespējams domāt, neizmantojot valodu. bet valoda pati par sevi ir abstrakta. bet lai būtu iespējams iztēloties abstrakciju, ir jāpiemīt iztēlei. es domāju par rakstību. tā valodu it kā mēģina ielikt neīstos rāmjos. es pamēgināšu izskaidrot. lai cilvēks saprastu to, ko otrs tam saka, klausītājam ir aktīvi jādomā līdzi. jāizmanto iztēle. jānoslogo apziņa. bet tā ir verbālā valoda. bet tāda nav rakstītā. tā ir itkā spogulis. tāds kā dubultais darbs, lai spētu uztvert komunikāciju. ko es vēlos pateikt ir tas, ka cilvēkam ir vienkāršāk uztvert vienkāršu rakstīto valodu, bet sarežģitāk ir iemācīties uztvert sarežģītu rakstīto valodu. bet kas padara vienu rakstīto valodu sarežģītu, bet otru vieglāku? un lūk, es domāju, ka tā ir vēlme uzņemties apziņas un iztēles lomu. sarežģīta rakstītā valoda, itkā cenšas aizstāt klausītāja intelektu, dodot tā apziņai gatavu ainu. itkā izslēdzot no notikumu ķēdes vienu posmu un aizstājot to ar sevī ietverto likumu kodeksu. un sanāk tā, ka apziņa nevis dara to, kas tai būtu jādara, bet itkā dešifrē kodu un tikai tad to sūta iztēlei un saprašanai. daudzie lingvistiskie likumi lieliski darbojas verbālā vidē, bet pārnesti neverbālā veidā, tie kļūst divkārt sarežģīti. jo vairāk es mēģinu saprast latīņu rakstīto valodu, jo tas man vairāk atklājas. tās harmonija. bet savādāk ir tad, kad tā vietā, lai rakstītā valoda itkā mēģinātu iedot informācijas jēgu, tā to parveido sev zināmo likumu kodā un tad to pasniedz. un ar sarežģītām valodām es domāju, piemeram, vācu, latviešu. tās man vismaz kaut cik pieejamas. tās uzņemas lomu, kuru tām nemaz nebūtu jāpilda. nāk prātā, "aiz likuma burta jūs esat aizmiruši likuma garu". vēl viena lieta. burti. bet mēs uztveram skaņas to kopībā, kontekstā. zilbes. nevis burtus. burti, patiesībā, neveido valodu. zilbes un vārdi gan veido. burti, paši par sevi, ir ļoti nedzīvi. tie ir itkā mākslīgi atskaldīti no lietotās valodas. padomā, neviens burts, pats par sevi neko neizsaka, tos nelieto. tikai, vismaz kopā ar otru. vai pat ja rakstītā valodā ir viens, tad dzīvajā valodā to ir vismaz divi. es domāju, tas ir tāpēc, ka cilvēka apziņa ir pati par sevi tēlaina. tā veido tēlus, fragmenti, paši par sevi, ir tikai sastāvdaļas. kad cilvēks dzird mūziku vai skaņu, tad viņš to vispirms uztver kā harmoniju vai disharmoniju. kā mijiedarbību starp vairākām skaņām. un cik līdzīga tam, ko dirdz cilvēks un kā uztver skaņas, ir paša cilvēka valoda. naksnīgas pārdomas. joprojām nespēju nomainīt režīmu. guļu, kad visi augšā, augšā kad citi guļ. mazliet vairāk laika vajag.

bg	labs vakars

citi ieraksti fargo d-grāmatā

Komentāri

VECA_PIEPE: Latiinju valodu es nepaarzinu,... bet vaardos truuciigaa anglju valoda nekad nebuus speejiiga izteikt ne teiceeja vai rakstiitaaja, ne klausiitaaja vai lasiitaaja emocionaalo uztveres pilniibu tik dziljaa apjomaa, ka to speej latvieshu, krievu vai polju valoda.
Nu portugaaljus, spaanjus vai itaaljus emocionaalajaa valodas sniegumaa un uztveree, ta laikam nebuus speejiigi paarspeet ne vienas citas tautiskaas piederiibas cilvji.
Ik katras valodas bagaatiibu nosaka ik katras tautiibas mentalitaate.

2015-12-25 13:17

fargo: palasi šedervrus oriģinālvalodā. spēj. es domāju, ka tas iespaids ir dēļ cilvēkiem, kuri ir tieši pazīstamie valodas nesēji un viņu izteiksme nav varbūt tā bagātākā(un ko tur cilvēkiem pārmest, ka viņi nerunā vārsmās?).
bet. paldies par viedokli, piepi. tas ir tavs. es to sapratu.

2015-12-25 13:27

VECA_PIEPE: Nevar noliegt arii faktu, ka ik katram cilvim neatkariigi no vinja tautiskaas piederiibas, ir ljoti atshkjiriiga emocionaalaa bagaazja, taas lielums ir noteicoshais faktors saskarsmee ar citiem cilveekiem.
Klasiskie shedevri savaa vienreiziibaa sasniedz cilvju praatus ar vienkaarshiibu bagaatas valodas sniegumaa,...ne ar sarezjgjiitiibu valodaa.

2015-12-25 13:53

fargo: bet es jau domaju par rakstīto valodu, nevis dzīvo, kad šo virpināju savas apziņas stellē. tās nav viens un tas pats. vnk palasi angļu klasiku originālā. tas taču nav viens un tas pats, kas sarunāties ikdienā ar kādu. tā valoda ir teikumos lakoniska, ir jāizmanto iztēle, lai seko tai līdzi. un ja tu to zini, tā ir viegla. kā dūnu sega.
bet vācu ir smaga.

2015-12-25 14:02

Rinkulis: Valoda, lai vai kāda tā būtu, nekad nebūs pilnīga. Cilvēks valodu izmanto pastarpināti, jo tā ir vieglāk, bet patiesībā domā tēlos. To var ļoti labi saskatīt cilvēkos, kas pārzin daudzas valodas. Uz vecumu viņi vairs nespēj strikti filtrēt savas vārdnīcas un tad runā nesaprotami, jo dažādas valodas kādu iztēles objektu apraksta precīzāk vai mazāk precīzi - un tad sanāk teikumi, kur katrs vārds savā valodā.
Vai cits fenomens - viss ir skaidrs pašam sev, bet vārdos ietērpt nevaram - labākajā gadījumā saspringstot piedzīvoto varam sadalīt komponentēs un kaut kā aptuveni aprakstīt. Ja cilvēks, kas to dzird/lasa ir pazīstams ar konkrēto situāciju, tad iespējams uzņemot šo informāciju viņš ar savas iztēles palīdzību ir spējīgs galvā atdarināt to, ko autors ir vēlējies nodot, bet varbūt arī nē.

Un ne velti valodas prasmes sadala pa klasēm - A B C...jo ar valodas palīdzību cilvēks var paust sarkasmu, u.c. netveramas štelles, kuras, ja tulko tieši, paliek apslēptas. Bet, tad atkal jājautā, kas veido to valodas bagātību, kaut vai to pašu sarkasmu? Kāpēc amerikānim nebūs saprotami krievu joki un otrādi... Un tā ir kultūra un pieredze, kas ir atkal kaut kas cits, kā vienkārši valoda, tāpēc daudziem arī ir grūtības ar valodas apguvi pilnībā, jo tas prasa arī padziļinātu dotās kultūras izpratni.

Nu tas tā - manas domas...

2015-12-26 23:55

fargo: vispirms, paldies par komentāru. es esmu... izsalcis pēc tāda veida... komentāriem?
bet par to, ko tur raksti, kas ļauj izprast valodu tās niansēs, tad tā ir vide. man amerikāņi saka "man! dont tell that, dont shy, your language is better than 90% of our mexicans!" bet tās bija filmas, grāmatas, tad to iepazīst.
bet... kā lai iepazīst latīņu valodu? tertuliāns, piemēram. labi. es to cenšos, bet man taču vairs nav pieejama tā laika realitāte. vispār. vai koine. kā lai pieskaras videi, kuras vairs nav? iztēle. man liekas, ka tā varētu būt abilde.

2015-12-27 00:05

Rinkulis: Nezinu...manuprāt tā tās valodas arī nomirst - kopā ar kultūru. Nu, piemēram, nav vairs prūšu valodas - nav!
Tāpat arī latīņu valoda. Nebūs ispējams izprast niansēs rakstīto tekstu, jo nav iespējams sevi iemērkt vidē. Vai nu tad arī tas ir darbs mūža garumā, kuru nodot tālāk nebūs iespējams, jo tas ir individuāli ejams ceļš.

2015-12-27 00:18

Pārējos 1 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.

Dienasgrāmatas (blogi)

par valodu