Par pašcieņu

Bomži [bomž — bez opredjeljennogo mesta zjitjeljstva] ir Majoru iedzīvotāju neatņemama substruktūra. Reizēm šķiet, ka viņi ir pamatiedzīvotāji, tādi kā aborigēni, mazi, kustīgi un ar savu subkultūru, subcivilizāciju un subhigiēnu, un viņi ir visur un vienmēr un aumež ar pilniem, pusplēstiem Rimi maisiņiem rokās. Viņus raksturo pieticība, odorantas blakusparādības, emisija gan nomaļus, gan arī ne tik nomaļus vietās, uzbāzība, alkohols un bailes, kas reizēm manifestējas kā agresija [kā visiem apdraudētiem dzīvniekiem]. Veģetē viņi uz normālcivilizācijas pārpalikumiem un sliktas kvalitātes alkohola. Protams, viņu dzīves stils ir savā ziņā interesants un pat suģestējošs brīvības aspektā. Cik man ir iznācis savās gaitās ar viņiem tikties un parunāt, tomēr jāsaka, ka ne visi viņi ir likteņa upuŗi.. daži šo dzīvesstīlu izvēlējušies apzināti; apzināti aizejot no varbūt nemaz tik sliktas dzīves, bet sabiedrībā. Tie, protams, ir izņēmumi, kaut raksturīgi. Zinu inženieri, kas vasarās mitinās ap un pie Lielupes Kalnciema ielas galā, vienmēr tīrās baltās drēbēs; pats uz savu iniciatīvu kopj un tīra diezgan gaŗu upes malas nogabalu. Zinu ukraiņu mākslinieku, staltu, sirmu, inteliģentu; ir kāda izbijusi lidotāja, izbijis kapteinis. Kāds amatnieks, kas labāk dzīvo visur, bet pēc iespējas tālāk no sievas. Bet ne par viņiem šodien. Par bomzis vulgaris uz Jomenes šoruden. Līdz augustam, līdz sēnēm nekas nemainījās. [Sēnes ir viens no viņu ienākumu avotiem, šogad bija maz.]

Tik vienu dienu ievēroju, ka bomži ar slotām un liekšķerēm staigā.. un tā katru rītu.. Kam bija ienācis prātā [Domei, ielas apsaimniekotājfirmai vai 100latnieku kūrētājiem?] viņus iesaistīt darbos un kā viņiem tas bija izdevies, nezinu. Bet cilvēki izmainījās. Arī vizuāli, sāka ģērbties normāli, tīri; staigāt taisnu muguru. Bauda vērot, kā viņi visi kompānijā slauka ielu.. rūpīgi, ar iedvesmu.. kā noslaucījuši vienā virzienā nāk atpakaļ un pārbauda un pietīra vēl.

Arī visu veidu emisija nepiemērotās vietās samazinājusies. Tagad var vērot, kā bomžcilvēki izdzer savu dienišķo [pēc darba] un žigli tek uz tuvāko atkritumu urnu nodot ādiņas. Arī dzeramvieta aiz viņiem paliek tīra. Sētnieks nemēslo cita sētnieka iecirknī. Profesionālā ētika. Pašcieņas jautājums.

Arī Jomas iela šoruden tīrāka nekā citugad. Mēslo tikai normālcilvēks un normālatpūtnieks. Morāle? — Ta nekāda.. vienkāršs vērojums.