ideālists

Uz zilo debesu spoguļa

Saules apspīdētās,

Papeles iemigušas.

Upe ir rāma kā kafija krūzē.

Par rītdienu nedomāju,

Izbaudu šodienas mieru!

Bez revolūcijas, bez saukļiem

Un šāvieniem.

Ja cilvēks tā varētu,

Kā tā papele Saulē,

Iemigt un palikt mierā,

Citiem nekaitēt, bet palīdzēt,

Pieļaut domu, ka nav

Visu varens,

Nemeklēt skeletus

Sen aizbērtos kapos!

Kaut domās, lidotu vai burātu,

Siltajos vējos.

Mēs taču varētu iztikt bez revolūcijas,

Pietiktu ar garīgo evolūciju

Un šķipsniņas dialektikas,

Lai ūdens nesmirdētu!