Cilvēki turpina doties uz ārzemēm peļņas nolūkos

Skatoties daudzajos tirdzniecības centru veikalos, kas kļūst pārpildīti ar pircējiem, tuvojoties Ziemassvētku iepirkšanās un tērēšanās bumam, mums viegli aizmirstas, ka Latvijā joprojām pastāv virkne neatrisinātu ekonomisko problēmu, kas daudzus no mums mudina doties ārpus valsts robežām meklēt darba un peļņas iespējas, tādējādi tie, kas izpērk veikalus un iziet no tiem apkrāvušies ar lieliem maisiem, ir tikai viena sabiedrības puse, kamēr otra šos svētkus pavadīs ārpus Latvijas un ne gluži atpūtas braucienos.

Par darba iespējām šodienas Latvijā sūdzas gan gados jaunie cilvēki (ar un bez speciālas izglītības(, gan pieredzējuši darbinieki ar stāžu un prasmēm, jo darbaspējīgajiem cilvēkiem trūkst ne tikai atbilstošu darbavietu, bet arī uzņēmumu un organizāciju, kur šie cilvēki justos novērtēti , saņemot atbilstošu atlagojumu un cieņpilnu attieksmi no darba devējiem, turklāt tie ir tikai vieni no faktoriem, kas mudina cilvēkus skatīties ārpus Latvijas darba tirgus robežām. Atsevišķās nozarēs joprojām ir grūti atrast labus un augsti kvalificētus darbiniekus, bet speciālistu trūkums patiesībā skar tikai nelielu darba tirgus daļu un tas nebūt nav galvenais bezdarba cēlonis Latvijā.

Vairumā gadījumu trūkst nevis darbinieku prasmes, bet gan darba devēju spējas viņiem maksāt atbilstošu atalgojumu. Daudzi darbinieki Latvijā mēdz sūdzēties, ka savā darbā jūtas nenovērtēti, saņemot vien valsts noteikto algas minimumu, kas bieži neatbilst darbinieki ieguldītajam darbam, prasmēm, laikam un enerģijai. Virsstundas Latvijā vairs nav nekas neierasts, jo, lai ietaupītu līzekļus, darbinieku ir maz un to atalgojums netiek palielināts, bet gan palielināts tiek pienākumu saraksts. Protams, arī šajās situācijās mums jāskatās no visām pusēm, jo zems atalgojums var būt gan darba devēja ļaunprātība ar domu ietaupīt uz darbinieku rēķina, bet netrūkst arī gadījumu, kuros darba devēji, lai arī kā gribētu, nav spējīgi samaksāt ieguldītajam darbam atbilstošu atalgojumu, jo nodokļu slogs un Latvijas mazais tirgus liek cīnīties par izdzīvošanu arī uzņēmējam.

Tomēr, lai arī kādi cēloņi, likstas un skaidrojumi neslēptos aiz uzņēmuma vadības rīcības, viņu darbiniekiem šīs problēmas neinteresē. Katram cilvēkam rūp sava ikdiena un iespējas idzīvot, tāpēc, ja cilvēku katru vakaru ierodas mājās pārguris, bet pēc garām darba dienām mēneša beigās saņem algu, kas nosedz tikai īres maksu un komunālos rēķinus, tad ir pavisam skaidrs, ka darbinieks zaudē savas patriotiskās jūtas gan pret darba vietu, gan valsti, un izvēlas par labu emigrācijai ārpus Latvijas. Darbinieki, sajuzdami, ka viņus nenovērtē ne darba devējs, ne politiķi, daudz pārliecinātāk sāk meklēt darbas iespējas ārzemēs. Viņi apzinās, ka iespējams, ārvalstīs būs jāstrādā vēl smagāk un grūtāk, tur viņus sagaida sveša vide un nezināmi cilvēki, bet viņi tam ir gatavi, kā galveno motivatoru redzot pienācīgu atalgojumu, kas neliktu justies kā vergiem. Mums Latvijā joprojām tūkst efektīvas un mērķtiecīgas politikas, kas sekmētu labu darbavietu veidošanos, un trūkst ierēdņu politiskās gribas padarīt šo valsti un tās nodokļu sistēmu labvēlīgāku saimnieciskajai izaugsmei un darba tirgus attīstībai.

Kā pierāda arī nesen veikts darba tirgus pētījums par Latvijas darba meklētāju paradumiem, meklējot darbu ar interneta starpniecību, ko izstrādājis darba meklēšanas un konsultāciju portāls http://wage.lv/, vairums darba meklētāju Latvijā, kas vēlas atrast brīvās vakances, primāri interesējas tieši par darba iespējām ārzemēs. Izmantojot pieejamo vakanču meklētājus un internetā atrodamo informāciju par aktuālajām darba iespējām, cilvēki meklētājos visbiežāk ievada atslēgas vārdus "darbs ārzemēs", kas skaidri liecina, ka problēma nekur nav pazudusi un latvieši joprojām skatās lidostas virzienā. Mūsu spējīgie un strādāt gribošie cilvēki joprojām turpina izceļot no valsts un tikai daži no viņiem izlemj atgriezties. Tādējādi mums jāstrādā pie diviem virzieniem - kā rast darba un izaugsmes iespējas tiem, kas vēl ir Latvijā, un kā mudināt atgriezties tos, kas jau paspējuši aizbraukt. Pa lielam viss grozās ap naudu, jo ienākumu līmenis daudziem joprojām ir pārāk zems. Cilvēki ieslīgst parādos, optimistiski aizņemas naudu gan no bankām, gan ātro kredītu izsniedzējiem, bet pēc tam, parādu piedzinēju vajāti, izlemj doties uz ārzemēm. Citus vajā rēķini, ikdienas pieagošie izdevumi un citas likstas, un tikai retais starp visiem šiem izbraucējiem ir kāds, kas devies uz ārvalstīm, lai gūtu jaunu pieredzi, iepazītu svešu kultūru vai atrastu piedzīvojumus.

Ļoti iespējams, ka smagākie krīzes gadi ir aiz muguras un nākotne būs skaista, bet nevaram būt droši, ka problēmu vairs nav. Par bezdarbu un naudas problēmām tiek runāts retāk, par kredītdevēju vajātajiem parādniekiem nerunā vispār, jo šobrīd mediju dienas kārtībā ir bēgļi, valsts drošība un pasaules nemieri, pa vidu visiem globālajiem procesies aizmirstot par to, ka blakus imigrantu problēmai, mums joprojām aktuāla ir arī emigrantu problēma. Ik dienas mūs pamet pašu ļaudis, kuri ir spiesti vai motivēti doties strādāt uz citām vlastīm. Lai arī gadu laikā esam labi pieraduši pie šīs problēmas un tas vairs neliekas nekas unikāls, ka tava ģimene ir pametusi Latviju, nevaram izlikties, ka šī problēma vairs nav aktuāla.