|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Skarbaa, 20-11-2015 14:30 |
|
13 134 |
Sākums...uzdrošināšanās.Laikam beidzot esmu atradusi iespēju pastāstīt par sevi, nezinu, varbūt brīdināt lai vēl kāds neiekuļās tādās pat problēmās, nepatikšanās un nesabojā savu dzīvi kā to esmu izdarījusi es.Nu jau drīz būs četri gadi kopš dzīvoju kā suns- nebrīvē, ``pie ķēdes"(pārnestā nozīmē) un man ir Saimnieks.Savā ziņā es saprotu, ka pati esmu vainīga, bet toreiz es neredzēju citu izeju-bet tas jau ir cits stāsts, par to kādreiz, citreiz.Mans Saimnieks nav īpaši ļauns, visu šo četru gadu laikā tikai vienu reizi ir mani riktīgi piekāvis, bet es nevaru sekot citu sieviešu padomam un aiziet no viņa jo es PIEDERU viņam un man nav kur iet.Pēc visiem papīriem skaitos viņam sieva, bet īstenībā esmu viņa īpašums.Esmu mēģinājusi bēgt prom, bet zinu ka viņš mani tik un tā atradīs.Un man arī nav kur iet, cik tad ilgi vazāsies pa ielām.Sākumā jā, psihoju un ārdījos, bet tagad esmu jau samierinājusies.Kā jau teicu Saimnieks nemaz nav tik slikts, dažreiz dāvina pat ziedus un saldumus, rūpējas par mani un vienmēr palīdz, protams ja ir mājās vai sasniedzams pa telefonu ja man nepieciešama medicīniskā palīdzība, pērk zāles un pavada pie ārstiem-man ir iedzimta slimība, nevēlos minēt kāda, bet ir brīži kad ilgstoši jālieto zāles un nepieciešama medicīniskā palīdzība.Darbā kolēģes saka ka man ir labs vīrs, varbūt tas tā arī būtu, ja viss būtu noticis pēc abu pušu brīvas gribas, Saimnieks tiešām būtu labs vīrs, viņš prot rūpēties par sievieti, tikai ja mīlestība būtu abpusēja būtu savādāk, nekā tagad, kad esmu viņa rotaļlieta-kad grib, tad mīl, kad ne, tad ignorē.Bet man brīžiem ir ļoti, ļoti smagi, gribas kādam visu izstāstīt, bet nav kam- Saimnieks ir stingri noteicis, ka man nedrīkst būt draugi.Atradu šo portāliņu un sāku rakstīt dienasgrāmatu-ceru ka mani nepieķers, citādi atkal tikšu sodīta. |
kokote: Laikam aizmirsi šorīt tabletīti iedzert. #1 2015-11-20 15:22
Skarbaa: Mana slimība saistās ar kauliem un locītavām-katru dienu zāles nav jādzer. #4 2015-11-20 16:04
limonija: Marš uz krīzes centru, un stāsti tur savas nedienas! Ar Tevi jāstrādā speciālistiem, un tas nebūs nekāds vieglais darbs... #2 2015-11-20 15:25
Skarbaa: Un nākamajā dienā mana ģimene izlidos no dzīvokļa! #5 2015-11-20 16:05
neratni_stasti: Es iesākumā biju iedomājusies, ka ir runa par cietumu... Ja ir darbs, tad vienmēr ir iespēja aiziet, jo ir līdzekļi. Ja uzskati, ka aiziet nevari, tad viss ir tikai Tavā galvā - t.i., gribasspēka trūkumā. Tādā gadījumā ir tikai jāsamierinās un jāpieņem noteikumi. #3 2015-11-20 15:37
Skarbaa: Laikam būšu spiesta nedaudz izstāstīt tālāk, tad sapratīsi ka ar manu galvu viss ir absolūtā kārtībā, nu varbūt vienīgi tas ne, ka neprotu būt vienaldzīga p***** un mīlu savu māti un māsu...., bet noteikumus sen esmu pieņēmusi, stāstu tikai tāpēc lai varbūt pasargātu kādu kas varētu iekulties tādā pašā murgā. #6 2015-11-20 16:09
neratni_stasti: Diemžēl katrs vislabāk mācās no savām kļūdām. #7 2015-11-20 16:44
Pārējos 6 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
