41 LEPNĪBAS PAZĪME

Parasti, mēs maz pievēršam uzmanību savām īpašībām, bet citus vērtējam pēc visaugstākajiem standartiem. Tā ir lepnība. Lepnība ir tumsonības pirmā pazīme, jo rada ilūziju, ka esi ļoti labs cilvēks un tāpēc pelnījis ievērību un cieņu.

Lepnība ir vissliktākā īpašība, no kuras tālāk attīstās visas pārējās negatīvās īpašības. Ja kāds paliek lepns, viņš pakāpeniski regresē un sāk zaudēt savu labo slavu. Kā magnēts pievelk metālu, tā lepns cilvēks pievelk dažādas nepatikšanas.

Primajā brīdī liekas šokējoši, ka dažas mums tik pašsaprotamas izdarības arī tiek uzskaitītas kā lepnuma pazīmes, piemēram, spogulēšanās. Ne vienmēr kāda konkrēta izdarība var liecināt par lepnumu, tomēr tas liek aizdomāties par sevi un savu attieksmi pret dzīvi.

41 lepnības apraksti pārfrazēti no Vēdu traktātiem:

1. Nesatricināma pārliecība par to, ka man vienmēr ir taisnība.
2. Atieksme pret citiem „no augšas”, pamācoša.
3. Personiskā svarīguma sajūta.
4. Sevis un citu noniecināšana, pazemošana. Ja pret sevi, tad mazohistiskas tendences.
5. Lielīgums un pārliecība, ka esmu labāks par citiem, jo man ir lielāka dzīves pieredze.
6. Oponenta vai konkurenta nostādīšana neērtā situācijā.
7. Tieksme kontrolēt situāciju, bet nevēlēšanās uzņemties atbildību (viss tik slikti...neviens nemāk neko darīt..., bet kad piedāvā pārņemt iniciatīvu, tad aizbildinās ar to, ka nav laika).
8. Tieksme spogulēties.
9. Sava apģērba un priekšmetu izrādīšana.
10. Nevēlēšanās lai kāds man palīdz (es pats tikšu ar visu galā!).
11. Uzņemties uz sevi vairāk nekā var paveikt.
12. Darbs līdz pilnīgam fizisko spēku izsīkumam. Nerēķināšanās ar sava spēka robežām.
13. Uzmanības koncentrēšana uz sevi.
14. Tieksme apvainoties.
15. Pļāpīgums un tieksme runāt par savām problēmām.
16. Pārmērīga juteklība vai nejūtīgums.
17. Pārmērīga aizņemtība ar sevi.
18. Raizes par to, ko domā un runā citi par mani.
19. Dažādu svešvārdu izmantošana sarunā, kad skaidri zināms, ka klausītājs neorientējas šajos terminos.
20. Sava niecīguma sajūta (ko nu es – es jau neko, jo esmu sīka vienība).
21. Nespēja piedot sev un citiem.
22. Sevis un citu godā celšana. Citus vajag godāt pēc nopelniem, bet nevajag pārspīlēt un pataisīt par elkiem.
23. Savu domu, vārdu un izturēšanās izmainīšana atkarībā no sarunas biedra statusa. Hameleona tendences.
24. Nepateicīgums.
25. Necilu ļaužu ignorēšana. Citreiz tas jūtams attieksmē pret ielu ubagiem vai „prastiem” ļaudīm, kad tie mūs uzrunā.
26. Neuzmanība, nevērība pret citiem.
27. Savu problēmu un lepnuma neapzināšanās (man viss kārtībā).
28. Saērcinātība un īgnums sarunā ar otru.
29. Balss pacelšana (kliegšana) dusmās un īgnumā.
30. Karmisko likumsakarību, Dieva likumu ignorēšana.
31. Sevis necienīšana (darbības, kuras sabojā likteni, jeb grēcīgas darbības).
32. Neapdomība un nesaprātīga rīcība.
33. Negodīgums pret sevi un citiem.
34. Nespēja iziet uz kompromisu.
35. Tieksme vienmēr pateikt pēdējo vārdu (jums taisnība, bet man ir savs viedoklis un liekas, ka tas ir pareizākais).
36. Nevēlēšanās dalīties ar savām zināšanām a) lai paliktu situācijas noteicējs (manipulētu ar cilvēkiem); b) par šīm zināšanām esmu dārgi samaksājis un man skauž, ka kāds kaut ko svarīgu uzzinās par velti; c) esmu gudrāks par pārējiem un vēlos tāds palikt!
37. Pārmērīga vai nepietiekoša uzmanība pret savu ķermeni, fizisko un psihisko veselības stāvokli.
38. Vēlme risināt citu problēmas, īpaši ja neviens nelūdz to darīt.
39. Aizspriedumainība attiecībā pret cilvēkiem ar citu ādas krāsu un izskatu.
40. Pārmērīga cieņa pret sevi (narcisma pazīmes).
41. Sarkasms. Vēlme pasmieties par citiem un aizskart citus.