Ne vienmēr draudzīgas sarunas par jauniem dīvāniem vai vecām gultām...Kas vieglāk? ..Piepūst matraci jāpieliek mazliet pūles. Šķita, ka izlaist gaisu no tā būs daudz ātrāk. Bet drusku gaidīt vajag. Un kā ir ar emocijām- pieķeršanos un attālināšanos? Kad rodas jūtas un sajūtas un tad jāatlaiž..... Arī vajag laiku. Cik? It kā no ilguma atkarīgs vai tomēr arī no intensitātes. Pati nevaru saprast smieties gribas vai raudāt, kad draugi sāk citēt mani pašu ( agrāk teikto kādam no viņiem) it kā manam atbalstam emocionāli neriktīgo sajūtu pabeigšanai. Vai tiešām vienmēr viss kā parasti?! .....Vēlāk es paskaidrotu... Pārfrāzēta klasika ... Kad man blakus vīrietis, tad ne īsti ( vai īstā) gulta. Kad ir gulta, tad vīrietis izvēlējies apstāties ( apgulties?) pierastajā un zināmajā, t.sk. gultā. Arī šajā .... 2 vienā neiespējami? Nu pieriebies tas. Bet aaaaaaaaaaaaaa!!! dienas priekam vismaz k-kas no abiem. Laikam neesmu TIK ļaunīga, lai paliktu totāli bešā. Hmm... un vai tas arī apnicis, bet ATKAL secinu, ka ES tomēr arvien optimiste?! :D Bet debesīs smaida Un ārā kādam salūts. Raibi pozitīvie zibšņi blakus pilnmēnesim... :)
|
